1. maija laika apstākļu raksturojums
Satversmes sapulces pirmajā sasaukšanas dienā 1920. gada 1. maijā Rīgā laiks bija pavēss, temperatūra dienā pieauga līdz tikai +10,8 °C. Ilggadīgie novērojumi liecina, ka vidējā maksimālā temperatūra 1. maijā Rīgā ir 14,0 °C. Arhīvu datos redzams, ka nokrišņu todien Rīgā nebija, taču ziņu par to, cik saulaina bija šī diena, gan nav saglabājies.
Šī ir viena no retajām svētku dienām Latvijā, kad laiks bieži ir silts, saulains un rāms, tomēr ir gadi, kad maijs sākas arī ar aukstu, nokrišņiem bagātu un vējainu laiku.
Ilggadīgo novērojumu datu rindas rāda, ka vidējā maksimālā gaisa temperatūra 1. maijā Latvijā ir +9,8…+15,2 °C robežās, bet zemākā minimālā gaisa temperatūra 1. maijā bijusi 1935. gadā, kad Ainažos fiksēja pat –7,5 °C salu. No nesenākiem gadiem auksts 1. maijs bija 2017. gadā, kad Mērsragā reģistrēts –6,1 °C sals.
Vēsturiski siltākais 1. maijs bija laikā, kad Satversmes sapulces sasaukšanas dienu Latvijā svinēt bija liegts – 1977. gadā, Daugavpilī temperatūra paaugstinājās līdz +27,5 °C, bet šajā gadsimtā siltākais laiks bija 2001. gadā, kad Dobelē un Rīgā gaiss sakarsa līdz +27,0 °C.
Nokrišņiem bagātākais 1. maijs bija 1957. gadā, kad vidēji valstī nokrišņu daudzums sasniedza 8,8 mm, taču stiprākie nokrišņi bija 1951. gadā Priekuļos, kad diennaktī nolija 16,3 mm.
Šajā gadsimtā bijuši 10 gadi, kad visā Latvijā 1. maijs pagājis bez būtiskiem nokrišņiem (nokrišņu daudzums nav sasniedzis 1 mm). Arhīva dati liecina, ka pagājušajā gadsimtā no 1945. līdz 2000. gadam bija 19 gadi, kad 1. maijs bija sauss.
Maijā vējš lielākoties ir lēns. Stiprākās brāzmas saistītas ar negaisa mākoņiem – 2018. gada 1. maija naktī Rīgas ziemeļos, Daugavgrīvā, negaisa laikā vējš brāzmās sasniedza 26,1 m/s. Vēl kā vējains izceļams 2003. gada 1. maijs, kad tikpat kā visā Latvijā brāzmas sasniedza 17,0–22,0 m/s, bet Ventspilī pat 23,0 m/s.
Vēsturē zināmi tikai 4 gadi, kad vietām Latvijā 1. maijā zemi klāj sniegs. Biezākā sniega sega fiksēta 1956. un 1976. gadā Alūksnē, kā arī 2007. gadā Dagdā, kad sniega sega sasniedza 4 cm biezumu. Vēl 2007. gadā 1 cm bieza sniega kārtiņa izveidojās arī Alūksnē, Gulbenē, Daugavpilī, Siguldā un Zosēnos.
