1. maija laika apstākļu raksturojums
Satversmes sapulces pirmajā sasaukšanas dienā 1920. gada 1. maijā Rīgā laiks bija pavēss, temperatūra dienā pieauga līdz tikai +10,8 °C. Ilggadīgie novērojumi liecina, ka vidējā maksimālā temperatūra 1. maijā Rīgā ir 14,0 °C. Arhīvu datos redzams, ka nokrišņu todien Rīgā nebija, taču ziņu par to, cik saulaina bija šī diena, gan nav saglabājies.
Šī ir viena no retajām svētku dienām Latvijā, kad laiks bieži ir silts, saulains un rāms, tomēr ir gadi, kad maijs sākas arī ar aukstu, nokrišņiem bagātu un vējainu laiku.
Normas periodā (1991.–2020. gads) vidējās gaisa temperatūras norma 1. maijā Latvijā ir +9,3 °C, no +7,0 °C Kolkā līdz +10,8 °C Rīgā.
Minimālā gaisa temperatūra 1. maijā valstī normas periodā ir vidēji +5,8 °C, visaukstākajām naktīm esot Vidzemes augstienē, bet vissiltākajām – Rīgā.
Zemākā minimālā gaisa temperatūra 1. maijā novērota 1935. gadā, kad Ainažos fiksēja −7,5 °C salu. No nesenākiem gadiem auksts 1. maijs bija 2017. gadā, kad teju visās novērojumu stacijās reģistrēta negatīva gaisa temperatūra un Mērsragā reģistrēts pat −6,1 °C sals.
Normas periodā 1. maijā maksimālā gaisa temperatūra Latvijā ir vidēji +14,6 °C. Vissiltākie 1. maija svētki ierasti ir valsts centrālajos un austrumu rajonos, bet vēsākie – piekrastes rajonos.
Vēsturiski siltākais 1. maijs bija laikā, kad Satversmes sapulces sasaukšanas dienu Latvijā svinēt bija liegts – 1977. gadā, Daugavpilī temperatūra paaugstinājās līdz +27,5 °C, bet šajā gadsimtā siltākais laiks bija 2001. gadā, kad Dobelē un Rīgā gaiss sakarsa līdz +27,0 °C.
Nokrišņiem bagātākais 1. maijs bija 1957. gadā, kad vidēji valstī nokrišņu daudzums sasniedza 8,9 mm, taču stiprākie nokrišņi bija 1951. gadā Priekuļos, kad diennaktī nolija 36,4 mm.
Šajā gadsimtā bijuši 10 gadi, kad visā Latvijā 1. maijs pagājis bez būtiskiem nokrišņiem (nokrišņu daudzums nevienā novērojumu stacijā nav sasniedzis 1 mm). Arhīva dati liecina, ka pagājušajā gadsimtā no 1945. līdz 2000. gadam bija 19 gadi, kad 1. maijs bija sauss.
Maijā vējš lielākoties ir lēns. Stiprākās brāzmas saistītas ar negaisa mākoņiem – 2018. gada 1. maija naktī Rīgas ziemeļos, Daugavgrīvā, negaisa laikā vējš brāzmās sasniedza 26,1 m/s. Vēl kā vējains izceļams 2003. gada 1. maijs, kad tikpat kā visā Latvijā brāzmas sasniedza 17,0–22,0 m/s, bet Ventspilī pat 23,0 m/s.
Vēsturē zināmi tikai 4 gadi, kad vietām Latvijā 1. maijā zemi klāj sniegs. Biezākā sniega sega fiksēta 1956. un 1976. gadā Alūksnē, kā arī 2007. gadā Dagdā, kad sniega sega sasniedza 4 cm biezumu. Vēl 1975. gadā 1 cm bieza sniega kārta izveidojās Siguldā, kā arī 2007. gadā Alūksnē, Gulbenē, Daugavpilī, Siguldā un Zosēnos.
