Laika apstākļu raksturojums 18. novembrī
Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā 1918. gada 18. novembrī Rīgā valdīja vēlam rudenim raksturīgi laika apstākļi. Diennakts vidējā gaisa temperatūra bija +2,2 °C, dienā gaisam iesilstot līdz +5,0 °C, bet naktī gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +0,9 °C. Nokrišņu šajā dienā nebija.
Mūsdienās Latvijā 18. novembrī ir līdzīgi laika apstākļi. Vidējā diennakts gaisa temperatūra Latvijas teritorijā ir no +0,1 °C Alūksnē līdz +4,1 °C Ventspilī, vidēji valstī tai esot +2,0 °C (1991.–2020. gada klimatiskā norma).
Vēsturiski atsevišķos gados esam pieredzējuši gan rudenīgi siltus, gan ziemīgi aukstus un sniegotus svētkus. Vissiltākais 18. novembris bija 2020. gadā, kad Bauskā maksimālā gaisa temperatūra bija +12,2 °C, savukārt dienas minimālās gaisa temperatūras rekords (–18,1 °C) 1965. gadā tika novērots Mērsragā.
Līdzīgi kā pārējās novembra dienās, arī 18. novembrī lielākoties ir apmācies, un bieži ir novērojama migla un nokrišņi. Lai gan gandrīz katru gadu kādā no valsts reģioniem 18. novembrī nav nokrišņu, kopš 1923. gada visā Latvijā 18. novembris bez nokrišņiem ir pavadīts vien 2 reizes – 1997. un 2014. gadā. Savukārt nokrišņiem bagātākais 18. novembris bija 1991. gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija 14,9 mm, bet Jersikā tas sasniedza pat 27,7 mm.
Svētkos, valdot ziemīgiem laika apstākļiem, zemes virsmu mēdz klāt sniega sega. Visbiezākā sniega sega 18. novembrī tika novērota 1947. gadā Salacgrīvā – 28 cm.
Reizēm 18. novembrī Latvijā vēja brāzmas sasniedz vētras spēku. Kopš 1960. gada 10 reizes vēja brāzmas kādā no Latvijas reģioniem sasniedza 20 m/s, no kurām 2 reizes – 1967. un 1978. gadā – vēja brāzmas sasniedza arī stipras vētras spēku (vismaz 25 m/s). Visstiprākās vēja brāzmas (28 m/s) tika novērotas 1978. gadā Priekuļos.