2020. gada jūlija Latvijas upju režīma apskats
Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +16,4 °C, kas ir 1,0 °C zem mēneša normas. Mēneša maksimālā gaisa temperatūra +29,6 °C novērota 20. jūlijā, bet minimālā gaisa temperatūra +5,2 °C novērota 26. jūlijā Madonā un Zosēnos. Visstiprākās vēja brāzmas (22,7 m/s) tika novērotas 23. jūlijā Ventspilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 77,5 mm, kas ir 2% virs mēneša normas (47,7 mm). Visvairāk nokrišņu (133,0 mm) bija Priekuļos, bet vismazāk Mērsragā (44,9 mm).
Jūlijā Latgales un Vidzemes upju baseinos nokrišņu daudzums bija tuvs vai lielāks, bet Kurzemes un Zemgales upju baseinos mazāks nekā ilggadēji vidējās mēneša vērtības. Kopumā nokrišņu daudzums jūlijā Daugavas baseinā Latvijas teritorijā bija 101%, Aiviekstes baseinā 100%, Gaujas baseinā 129%, Salacas baseinā 130%, Ventas baseinā 81% un Lielupes baseinā 75% no normas.
Kopumā mēneša vidējā upju notece arī jūlijā saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām. Salacas baseinā upju ūdenīgums jūlijā bija 92% no ilggadīgi vidējām noteces vērtībām. Citos upju baseinos bija salīdzinoši mazāks ūdenīgums: Gaujas baseinā 63%, Daugavas baseinā 76%, Aiviekstes baseinā 50%, Lielupes baseinā 26% un Ventas baseinā 73% no ilggadēji vidēji novērotajām vērtībā.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūlijā bija 249 m3/s, maksimālā pietece 375 m3/s novērota 28. jūlijā, bet minimālā pietece 183 m3/s novērota 15. jūlijā.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita jūlijā bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija liela. Atšķirīga situācija novērota Daugavā.
Daugavas baseinā Baltkrievijā nokrišņu daudzums jūlijā bija tuvs normas vērtībām, bet vietām pat pārsniedza tās. Nokrišņu, kas vietām bija stipri, rezultātā Daugavā veidojās lietus uzplūdi. Jūlija trešajā dekādē lietus uzplūdu vilnis izraisīja ūdens līmeņa paaugstināšanos Daugavā arī Latvijas teritorijā. Daugavā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstības jūlijā bija 0,60–1,24 m intervālā. Daugavas lejtecē pie Andrejostas un Ķīšezerā ūdens līmenis svārstījies 0,70–0,78 m robežās. Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības jūlijā bijušas 0,04–0,44 m robežās. Lielākas ūdens līmeņa izmaiņas bijušas Ogres lejtecē – tur ūdens līmenis svārstījies 0,70 m intervālā.
Foto: L. Klints.
Zilupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija tikai 0,06 m.
Salacas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija 0,14–0,53 m robežās, vislielākā Rūjā pie Vilnīšiem. Mēneša pēdējās dienās, pēc intensīviem nokrišņiem, ūdens līmenis Salacas baseina upēs sāka paaugstināties.
Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības jūlijā nav bijušas lielas. Gaujā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,19–0,59 m, lielākais Gaujas lejteces posmā pie Carnikavas.
Gluži tāpat kā Salacas baseina upēs, arī Gaujas baseina upēs jūlija pēdējās dienās ūdens līmenis upēs sāka paaugstināties pēc intensīviem nokrišņiem.
Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības jūlijā bijušas atšķirīgas. Lielākoties ūdens līmenis svārstījies 0,11–0,36 m intervālā. Atšķirīga situācija bija Tirzā pie Lejasciema, tur ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 1,31 m. Ūdens līmenis strauji paaugstinājās 8. jūlijā, jo izjuka koku sastrēgums, kas iepriekš bija izveidojies augšpus novērojumu stacijai.
Mēmelē, Mūsā pie Bauskas un Lielupē no Mežotnes līdz Jelgavai ūdens līmenis svārstījās 0,22–0,39 m, bet Lielupē no Kalnciema līdz Slokai 0,51–0,55 m intervālā. Citās Lielupes baseina upēs ūdens līmeņa svārstības jūlijā bija 0,08–0,55 m amplitūdā.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls jūlijā bija 0,25–0,57 m, tās baseina upēs 0,13–0,33 m. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,04–0,34 m robežās, vismazākais Rojā.
Mēneša sākumā ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 14–24 °C, lielākajās Latvijas upēs pat 20–24 °C. Mēneša pēdējās dienās ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 14–21 °C.
Ūdens līmenis upēs jūlijā bija zems, ūdens silts, tāpēc veģetācija turpināja intensīvi attīstīties un upes turpināja aizaugt. Seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā.