2020. gada janvāra Latvijas upju režīma apskats
Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,1 °C, kas ir 6,3 °C virs mēneša normas. 2020. gada janvāris ir kļuvis par siltāko janvāri novērojumu vēsturē par +1,3 °C pārspējot 1989. gada janvāri. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −5,9 °C 5. janvārī tika novērota Jelgavā, bet maksimālā +10,3 °C 15. janvārī Mērsragā, kas arī ir jauns Latvijas otrās dekādes maksimālās gaisa temperatūras rekords. Pēc siltā decembra arī janvāris bija silts, kas būtiski ietekmēja ūdenstilpes – neveidojās noturīga ledus sega. Visstiprākās vēja brāzmas (23,8 m/s) tika novērotas 4. janvārī Ventspilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 36,2 mm, kas ir 28% zem mēneša normas (50,6 mm). Visvairāk nokrišņu bija Rucavā – 107,4 mm, bet vismazāk nokrišņu – Jelgavā (18,8 mm).
Lielākajā daļā Latvijas upju baseinu janvārī nokrišņu daudzums bija mazāks par normas vērtībām. Kopumā nokrišņu daudzums janvārī Aiviekstes baseinā bija 43%, Lielupes baseinā 52%, Daugavas baseinā Latvijas teritorijā 62%, Ventas baseinā 63%, Gaujas baseinā 67%, bet Salacas baseinā 68% no normas.
Janvāris bija silts, lai gan nokrišņu nebija daudz, tomēr upju notece lielākoties saglabājās paaugstināta, vien Lielupes baseinā tuva normas vērtībām. Aiviekstes un Daugavas baseinu upju vidējā notece janvārī un bija krietni palielināta un sasniedza 261–268% no normas vērtībām. Ogres, Gaujas un Salacas upju baseinos upju ūdenīgums bija 157–173% no noteces normas vērtībām. Salīdzinoši mazāks ūdenīgums novērots Lielupes un Ventas upju baseinos, kur tas bija attiecīgi 101% un 131% no noteces normas vērtībām.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 895 m3/s, maksimālā pietece 1052 m3/s novērota 3.–4. janvārī, bet minimālā pietece 799 m3/s novērota 29.–30. janvārī.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita janvārī bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija ļoti liela. Atšķirīga situācija novērota Latvijas rietumu daļā esošajās upēs, mēneša vidū biju nozīmīgāks ūdenslīmeņa kāpums. Vairāku upju palienes bija applūdušas.
Daugavā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstības janvārī bija 0,40–0,96 m intervālā, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,15–2,12 m intervālā, bet Daugavas lejtecē pie Andrejostas, Mīlgrāvī un Ķīšezerā ūdens līmenis svārstījies 0,69–0,72 m robežās. Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības janvārī bijušas 0,17–0,72 m, atsevišķos posmos līdz pat 0,97 m robežās.
Zilupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda janvārī bija 0,38 m.
Salacas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda janvārī bija 0,19–0,49 m robežās, vislielākā Rūjā pie Vilnīšiem.
Gaujā ūdens līmeņa svārstību intervāls janvārī bija robežās 0,37–0,69 m, lielākas Gaujas lejteces posmā pie Carnikavas, kur ūdens līmenis svārstījies 0,69 m robežās.
Gaujas baseina upēs ūdens līmenis janvārī svārstījies 0,19–0,54 m robežās.
Lielupē janvārī ūdens līmenis svārstījās 0,45–0,68 m robežās. Mēmelē ūdenslīmenis svārstījās 0,28–0,40 m robežās, bet Mūsā 0,60–0,90 m intervālā. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstības lielākoties novērotas 0,12–0,76 m amplitūdā.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls janvārī bija 0,82–1,58 m robežās. Ventas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls bijis 0,18–0,82 m robežās.
Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības janvārī bija 0,25–0,86 m robežās, bet lielākas tās bijušas Bārtā un Durbē, kur svārstību amplitūda sasniedza pat 1,26–2,54 m, vislielākās tās bijušas Bārtas augštecē.
Janvāris bija neparasti silts, ledus upēs neveidojās. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 1–4 °C.