2020. gada februāra Latvijas upju režīma apskats
Pēc ļoti siltā janvāra arī februārī nozīmīgs sals neiestājās. Februāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,2 °C, kas ir 5,9 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −9,6 °C 5. februārī tika novērota Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +12,4 °C – 17. februārī Dobelē, kas arī ir jauns Latvijas 17. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Visstiprākās vēja brāzmas (30,0 m/s) tika novērotas 22. februārī Daugavgrīvā (Rīgā).
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 60,1 mm, kas ir 63% virs mēneša normas (36,8 mm). Šī gada februāris ir ceturtais mitrākais februāra mēnesis novērojumu vēsturē. Visvairāk nokrišņu (121,8 mm) bija Pāvilostā, bet vismazākais februāra nokrišņu daudzums bija Daugavpilī – 31,1 mm.
Lielākajā daļā Latvijas upju baseinu februārī nokrišņu daudzums bija lielāks par normas vērtībām. Kopumā nokrišņu daudzums februārī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā 114%, Aiviekstes un Lielupes baseinā 122–125%, Gaujas baseinā 160%, Ventas baseinā 198%, bet Salacas baseinā pat 215% no normas.
Turpinājās silta un mitra ziema, upju mēneša vidējā un maksimālā notece lielākoties saglabājās paaugstināta. Lielupes notece bija 164% no normas vērtībām, Gaujas, Ventas un Salacas upju baseinu notece bija 194–235% no mēneša normas, bet Aiviekstes, Ogres un Daugavas upju notece bija 277–294% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 903 m3/s, maksimālā pietece 1025 m3/s novērota 6. februārī, bet minimālā pietece 806 m3/s novērota 12. februārī.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita februārī bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija ļoti liela. Latvijas rietumu daļas upēs februārī vairākkārt paaugstinājās ūdenslīmenis, ūdenslīmeņa izmaiņas bija novērojamas lielākā amplitūdā. Vairāku upju palienes bija applūdušas.
Daugavā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstības februārī bija 0,34–0,96 m intervālā, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,63–1,10 m intervālā, bet Daugavas lejtecē pie Andrejostas, Mīlgrāvī un Ķīšezerā ūdens līmenis svārstījies 0,97–1,11 m robežās. Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības februārī bijušas 0,29–0,79 m, atsevišķos posmos līdz pat 1,22 m.
Zilupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda februārī bija 0,24 m.
Salacas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda februārī bija 0,18–0,62 m robežās, bet Rūjā pie Vilnīšiem pat 1,49 m amplitūdā.
Gaujā ūdens līmeņa svārstību intervāls februārī bija 0,62–0,95 m, lielākais Gaujas augštecē pie Velēnas.
Gaujas baseina upēs ūdens līmenis februārī svārstījies 0,15–0,76 m robežās.
Lielupē februārī ūdens līmenis svārstījās 0,41–0,80 m robežās. Mēmelē ūdenslīmenis svārstījās 0,39–0,42 m robežās, bet Mūsā 0,48–0,66 m intervālā. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstības lielākoties novērotas 0,08–0,77 m, bet atsevišķās upēs pat 1,15 m amplitūdā.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls februārī bija 1,11–1,87 m robežās. Ventas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls bijis 0,41–1,14 m robežās.
Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības februārī bija 0,23–0,99 m robežās, bet lielākas tās bijušas Bārtā, Durbē, Užavā, Rīvā un Irbē 1,29–1,82 m.
Februāris joprojām bija neparasti silts, noturīga ledus sega upēs neveidojās, vien atsevišķās dienās mēneša sākumā un beigās veidojās sākotnējās ledus formas: piesalas un vižņi. Ūdens temperatūra Latvijas upēs bija 0–5 °C.
