2026. gada janvāra Latvijas hidroloģiskā režīma apskats
Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,7 °C, kas ir 5,7 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,8 °C tika novērota 31. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +4,1 °C tika novērota 2. janvārī Liepājā. Visstiprākās vēja brāzmas (23,2 m/s) tika novērotas 9. janvārī Daugavgrīvā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 21,2 mm, kas ir 58% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (55,5 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Mērsragā – 5,9 mm. Arī Latvijas upju baseinos nokrišņu daudzums bija krietni mazāks par ilggadīgi vidējām novērotajām vērtībām. Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais janvārī novērotais nokrišņu daudzums bija Salacas un Irbes baseinos – attiecīgi 16% un 25% no mēneša normas. Nokrišņu daudzums Ogres, Ventas, Gaujas, Aiviekstes un Lielupes baseinos bija 31–45% no janvāra normas. Bārtas un Daugavas baseinos novērotais nokrišņu daudzums bija attiecīgi 62% un 66% no mēneša normas.
Kopumā mēneša vidējā upju notece janvārī lielākoties saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām. Janvārī ūdenīgums Bārtas, Ventas un Lielupes baseinos bija 22–36% no normas. Ogres, Aiviekste un Gaujas baseinos ūdenīgums bija 53–59% no normas, bet Daugavas, Dubnas un Salacas baseinos bija 66–77% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 339 m3/s, maksimālā pietece 443 m3/s novērota 1. janvārī, bet minimālā pietece 276 m3/s novērota 13. janvārī.
Janvāris bija auksts, sala ietekmē Latvijas ūdenstilpēs intensīvi veidojās un nostiprinājās ledus visā mēneša garumā. Mēneša beigās ledus jau klāja lielāko daļu Latvijas upju un ezeru, atklāta ūdens laukumi palika tikai vietām. Janvāra gaitā ledus veidošanās ietekmē daudzviet tika novērotas straujas ūdens līmeņa svārstības – īpaši straujteču posmos, kur vižņu iešana un ledus sablīvējumi radīja lokālu ūdens līmeņa celšanos.
Daugavā ledus veidošanās ietekmē bija novērotas krasas ūdenslīmeņa svārstības. Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 1,30–2,09 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,09–2,80 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 1,03–1,15 m robežās.
Daugavas baseina upēs janvārī ūdens līmeņa svārstību intervāli lielākoties bija 0,38–0,89 m amplitūdā, lielākas svārstības bija Ogrē un Aiviekstē (līdz 1,03 m). Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija neliela – 0,02–0,04 m.
Foto: V. Kudrjavskis.
Zilupē pie Pasienes ūdens līmeņa svārstību amplitūda janvārī bija 0,13 m, bet Rītupē pie Lozdovas 0,42 m, savukārt Ludzas ezerā – 0,20 m robežās.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda janvārī bija 0,71–1,32 m robežās. Rūjā un Sedā ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija attiecīgi 0,61 un 0,88 m robežās. Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,48 m robežās.
Arī Gauja mēneša sākumā turpinājās intensīva vižņu blīvēšanās, īpaši straujākos lejteces posmos, ūdens līmenis krasi paaugstinājās augšpus šiem posmiem. Janvāra sākumā spēkā bija dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdenslīmeni Gaujas lejtecē. Gaujā no Velēnas līdz Carnikavai ūdens līmeņa svārstību intervāls janvārī bija 0,92–1,96 m robežās. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības janvārī bijušas pārsvarā 0,23–0,44 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā – līdz 0,81 m.
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā Mežotne–Sloka janvārī bija 0,86–1,29 m robežās. Citās Lielupes baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija lielākoties 0,27–0,85 m robežās, bet Svētē, Misā un atsevišķos citu upju posmos pat 0,93–1,11 m.
Foto: L. Irmane-Švāģere.
Ventā no Vārdavas līdz Vendzavai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,67–1,24 m. Ventas baseina upē Ciecerē ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,90 m, bet Imulā un Abavā ūdens līmenis svārstījās attiecīgi 0,29 m un 0,30 m robežās. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls janvārī lielākoties bija 0,18–0,82 m robežās, lielāks Bārtā pie Dūkupjiem – 1,10 m. Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,80 m, bet Usmas – 0,13 m.
Sniega sega saglabājās līdz pat mēneša beigām. Gads iesākās sniegots, visās novērojumu stacijās bija vismaz 1 cm bieza sniega sega, un daudzās tā sasniedza 10 un 20 cm. Sniega sega saglabājās visu janvāra mēnesi, vidēji mēnesī plānākā tā bija piekrastes stacijās (Ainažos, Kolkā, Mērsragā), bet biezākā – Dagdā, Rucavā un Piedrujā. Vislielāko biezumu sniega sega sasniedza mēneša beigās, kad 28.–29. janvārī vairākās novērojumu stacijās (Rucavā, Sīļos, Saldū, Daugavpilī, Piedrujā) tā bija 30 vai vairāk centimetru bieza, bet Dagdā sasniedza pat 46 cm.
Foto: A. Bilerts.
Mēneša sākumā Latvijas upēs gar krastiem veidojās piesalas, bet straujākajos upju posmos gāja vižņi. Dažviet jau bija izveidojusies nepilna ledus vai ledus sega, vietām tā bija ar lāsmeņiem.
Daugavā janvāra sākumā turpinājās intensīva ledus veidošanās, bija vērojamas krasas ūdenslīmeņa svārstības, veidojās ledus sablīvējumi. Janvāra sākumā vien Daugavas augštecē pie Suražas un Ullas (Baltkrievijā) bija izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem, pārējos upes posmos gar krastiem bija izveidojušas piesalas, upē gāja vižņi. Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Zeļķiem un Pļaviņām bija izveidojusies ledus sega ar torosiem. Otras dekādes sākumā ledus sega ar lāsmeņiem bija izveidojusies arī posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij, kā arī citos Daugavas posmos augštecē un vidustecē. Daugavas garos posmos ledus intensīvi turpināja veidoties un pēc tam nostiprināties visā mēneša garumā. Mēneša sākumā Daugavas baseina upēs arī lielākoties bija piesalas gar krastiem, upēs gāja vižņi, ledstāve bija izveidojusies Pededzē pie Litenes, ledus sega ar lāsmeņiem bija Rēzeknē pie Griškāniem. Janvāra gaitā ledus tupināja veidoties un nostiprināties visās Daugavas baseina upēs, un mēneša beigās Daugavas baseina upes lielākoties klāja ledus sega, ledus sega ar lāsmeņiem, vietām saglabājās sablīvējumi, zem ledus bija vižņi. Atsevišķu upju posmos ledus sega nebija izveidojusies, un bija novērojamas vien piesalas (Dubnā pie Višķiem).
Gaujas un Salacas baseina upēs janvāra sākumā turpinājās intensīva ledus veidošanās – gāja vižņi, nostiprinājās piesalas gar krastiem, dažviet veidojas ledus sablīvējumi. Īpaši krasi ledus veidošanās ietekmē ūdenslīmenis paaugstinājās Gaujas posmos pie Carnikavas un pie Siguldas, kur bija izveidojušies ledus sastrēgumi lejpus un augšpus novērojumu stacijām. Otrās dekādes sākumā ledus sega (dažviet ar lāsmeņiem vai torosiem) vai nepilna ledus sega bija izveidojies jau visās Gaujas un Salacas baseinu upēs. Janvāra gaita ledus sega turpināja nostiprināties.
Arī Zemgales un Kurzemes upēs janvāra sākumā intensīvi veidojas ledus, gāja vižņi, veidojas sablīvējumi, bet jau pirmās dekādes beigās Lielupes baseina upēs lielākoties jau bija izveidojusies ledus sega, dažviet ar lāsmeņiem, dažviet nepilna ledus sega. Turpinoties stabilam salam, ledus sega turpināja veidoties un nostiprināties. Kurzemes upēs ledus sega bija izveidojusies nedaudz vēlāk – bet jau mēneša vidū upes lielākoties klāja ledus sega, dažviet ar lāsmeņiem, dažviet nepilna. Janvāra beigās vien atsevišķos upju posmos bija vērojamas tikai piesalas – pārsvarā visur bija izveidojusies ledus sega vai ledus sega ar lāsmeņiem.
Foto: A. Bilerts.
Janvāra gaitā ledus biezums Latvijā pakāpeniski pieauga, mēneša sākumā sasniedzot tikai 5–15 cm, bet mēneša beigās daudzviet palielinoties līdz 20–35 cm, atsevišķos ezeros un austrumu reģionu ūdenstilpēs pat pārsniedzot 40 cm (piem., Rēzeknē pie Griškāniem, Liepājas ezerā). Kopumā ledus pieaugumu būtiski ietekmēja bieza sniega sega, kas bremzēja ledus segas pieaugumu, un radot nevienmērīgu ledus struktūru. Mēneša sākumā ledus biezums kopumā bija mazāks par normu, taču, tā kā janvāris bija stabili auksts, mēneša beigās ledus biezums pietuvojās normas rādītājiem. Šāda situācija jau sen nebija novērota, jo iepriekšējās ziemās sals parasti mijās ar atkusni, un bieza ledus sega nespēja izveidoties.
Ledus apstākļi Latvijas piekrastē 2026. gada janvārī
Jauna ledus veidošanās Latvijas piekrastes ūdeņos sākās jau janvāra pirmajā dekādē. Saglabājoties salam, turpinājās jauna ledus veidošanās Latvijas ostās, ka arī piekrastes seklūdens zonā. Janvāra pirmās dekādes izskaņā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās bija ļoti izklaids ledus. Kuģu ceļš Rīga–Lietuvas robeža bija brīvs no ledus. Rīgas līča austrumu piekrastē veidojās malas ledus, dreifējošais ledus bija izvietojies pārsvarā pie krasta. Turpinājās sala periods un janvāra otrajā dekādē ledus jau bija vairāk, tomēr kuģošana Latvijas ūdeņos nebija būtiski traucēta.
Foto: M. Tīrums.
20. janvārī Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās bija ļoti izklaidus dreifējošs ledus. Rīgas līča austrumu piekrastē bija nedaudz malas ledus (0,1–0,5 km platumā), bet dreifējošais ledus bija izvietojies vienmērīgi pa visu jūras virsmu, austrumu un dienvidaustrumu virziena vēju ietekmē ledus kustējās R, ZR virzienā. Rīgas līča dienvidu un rietumu piekrastē arī bija izveidojies dažāda platuma malas ledus. Vietām tas bija tikai 50 m platumā, bet daudzviet platāks. Pie Engures 2,0–4,0 km platumā, pie Rojas mazāk par 0,1 km, pie Kolkas 0,1–0,5 km platumā, bet pie Mērsraga 0,5–1,0 km platumā. Rietumu piekrastē dreifējošais plānledus vēja ietekmē bija izvietojies pārsvarā pie krasta, jūrā rets ledus vai arī jūra brīva. Arī Baltijas jūras piekrastē bija izveidojies mazāk nekā 0,1 km plats malas ledus, un jūrā bija sācis veidoties dreifējošais ledus. Kuģu ceļš Rīga–Lietuvas robeža lielākoties bija brīvs no ledus, bet vietām tajā bija dreifējoši ledus gabali.
Avots: copernicus.eu.
Arī janvāra trešajā dekādē situācija saglabājās līdzīga, ledus daudzums pakāpeniski palielinājās, un tā biezums pieauga. Mēneša izskaņā Rīgas, Liepājas un Ventspils ostās bija ciešs dreifējošs ledus, līči un kabatas bija aizsaluši. Rīgas līča austrumu piekrastē bija malas ledus (0,1–0,5 km platumā), dreifējošais ledus vienmērīgi izvietojies pa visu jūras virsmu. Līča dienvidu un rietumu piekrastē arī izveidojies dažāda platuma malas ledus, lielākoties gaišais plānledus vai pelēkais ledus. Pie Mērsraga 1,0–2,0 km, pie Kolkas 0,1–0,5 km platumā. Dreifējošais ledus no sākotnējām ledus formām līdz pat mazajiem ledus gabaliem un ledus gabaliem 2–20 m diametrā dreifēja līcī, tas bija pārsvarā izvietojies pie krasta, jūra pārsvarā brīva, vai ļoti bija izklaids ledus. Irbes šaurumā bija sākotnējs ledus. Baltijas jūras piekrastē malas ledus izveidojies mazāk nekā 0,1 km platumā, un dreifējošā ledus bija maz. Kuģu ceļš Rīga–Lietuvas robeža lielākoties bija brīvs no ledus, bet vietām bija dreifējoši ledus gabali.