Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2026. gada februāra Latvijas hidroloģiskā režīma apskats
Februāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −8,3 °C, kas ir 5,2 °C zem mēneša normas, līdz ar to tas kļuva par vienu no aukstākajiem februāriem šajā gadsimtā aiz 2011. un 2012. gada februāriem. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −32,5 °C tika novērota 17. februārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +10,9 °C tika novērota 28. februārī Zīlānos. Visstiprākās vēja brāzmas (22,1 m/s) tika novērotas 26. februārī Ventspilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 16,0 mm, kas ir 60% zem mēneša normas (40,3 mm), kļūstot par vienu no sausākajiem februāriem 21. gadsimtā (aiz 2021. un 2003. gada). Visvairāk nokrišņu (38,0 mm) bija Piedrujā, bet vismazāk Stendē – 6,0 mm. Arī Latvijas upju baseinos nokrišņu daudzums bija krietni mazāks par ilggadīgi vidējām novērotajām vērtībām. Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais februārī novērotais nokrišņu daudzums bija Ventas, Bārtas, Salacas un Irbes baseinos, tur nokrišņu daudzums bija tikai 16–20% no normas. Kopumā nokrišņu daudzums februārī Ogres, Gaujas, Lielupes un Aiviekstes baseinos bija 31–43% no mēneša normas. Daugavas baseinā novērotais nokrišņu daudzums bija 59% no mēneša normas.
Kopumā mēneša vidējā upju notece februārī saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām. Februārī vidējā upju notece Bārtas, Ventas. Lielupes un Ogres baseinos bija tikai 10–17% no normas. Salacas un Aiviekstes baseinos februāra vidējā upju notece bija attiecīgi 35% un 40% no normas. Savukārt, Gaujas, Dubnas un Daugavas baseinos februāra vidējā upju notece bija nedaudz lielāka – 53–61% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 304 m3/s, maksimālā pietece 329 m3/s novērota pēdējā mēneša dienā – 28. februārī, bet minimālā pietece 280 m3/s novērota 15. februārī.
Februāris bija auksts – līdz pat trešās dekādes vidum. Turpinoties ilgstošam sala periodam, Latvijas upju un ezeru hidroloģiskajā režīmā nebija būtisku izmaiņu – turpinājās ziemas mazūdens periods. Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita februārī bija bez izteiktiem maksimumiem, svārstību amplitūda nebija liela, tomēr atsevišķās upēs situācija bija atšķirīga. Februārī ūdenstilpes lielākoties klāja ledus sega, vietām tā bija ar plaisām, lāsmeņiem, nepilna vai torosēta. Savukārt, mēneša beigās sākās atkusnis, līdz ar to sākās sniega un ledus kušana, ūdens līmenis sāka paaugstināties.
Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,45–0,61 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,56–0,88 m, bet upes lejteces posmā ūdens līmenis svārstījās 0,71–0,80 m robežās.
Daugavas baseina upēs februārī ūdens līmeņa svārstību intervāli lielākoties bija 0,05–0,43 m amplitūdā. Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,02–0,22 m robežās.
Foto: V. Kudrjavskis.
Zilupē pie Pasienes ūdens līmeņa svārstību amplitūda februārī bija 0,19 m, bet Rītupē pie Lozdovas 0,23 m, savukārt Ludzas ezerā – 0,34 m robežās.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda februārī bija 0,25–0,46 m robežās. Rūjā pie Vilnīšiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,33 m, bet Sedā pie Oleriem tā bijusi mazāka – 0,13 m. Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,48 m robežās.
Gaujā no Velēnas līdz Carnikavai ūdens līmeņa svārstību intervāls februārī bija 0,27–0,42 m robežās. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības februārī bijušas pārsvarā 0,14–0,50 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā – līdz 0,69 m.
Lielupes posmā Mežotne–Staļģene ūdens līmeņa svārstību intervāls februārī bija 0,15–0,38 m, bet posmā no Jelgavas līdz Slokai 0,70–0,73 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,03–0,41 m, bet dažviet tā bijusi pat lielāka – Svētē un Bērzē līdz 0,57–0,70 m.
Foto: A. Bernaus.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,28–0,48 m. Ventas baseina upē – Ciecerē – ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 1,13 m, bet Abavā un Imulā ūdens līmenis svārstījās attiecīgi 0,10 m un 0,31 m robežās. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls februārī lielākoties bija 0,09–0,30 m robežās, lielāks Užavā pie Tērandes – 0,66 m. Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,17 m, bet Usmas – 0,11 m.
Februāra sākumā visās novērojumu stacijās joprojām bija pastāvīga sniega sega, biezākā tā bija Latgalē, īpaši Dagdā, savukārt plānākā Rīgas līča piekrastes stacijās – Mērsragā, Kolkā, Ainažos. Sniega sega līdz ar nokrišņiem mēneša vidū kļuva vēl biezāka, Dagdā sasniedzot maksimumu 14. februārī – 62 cm. Februāra pēdējā nedēļā sākās atkusnis un, gaisa temperatūrai paaugstinoties, sniega sega visur samazinājās. Mēneša beigās sniega sega visbiezākā bija Dagdā (53 cm), bet piekrastes stacijās Ziemeļkurzemē un Ziemeļvidzemē tā bija nokususi.
Janvāris un februāris bija auksti, līdz ar to februāra gaitā ūdenstilpēs turpināja nostiprināties ledus. Ūdenstilpes lielākoties klāja ledus sega, vietām tā bija ar plaisām, lāsmeņiem, nepilna vai torosēta, vietām zem ledus bija uzkrājies biezs vižņu slānis. Mēneša beigās, iestājoties siltākam laikam, sākās sniega un ledus kušana, izteiktāka tā bija rietumu un centrālās daļas upēs, daudzviet bija ūdens uz ledus, veidojās sniegūdens lāmas, daudzviet ledus kusa uz vietas.
Kopumā ūdenstilpju ledus bija ļoti nevienmērīgs, vidējais ledus biezums ūdenstilpēs februārī bija tuvs vai pat biezāks par ilggadēji vidējām vērtībām. Mēneša ledus turpināja nostiprināties, un ledus biezums pieauga. Februāra trešajā dekādē Daugavā no Suražas līdz Verhņedvinskai (Baltkrievijā) ledus bija 23–39 cm biezs, posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij 26–40 cm biezs ledus. Daugavas baseina upēs ledus bija 15–40 cm biezs, vietām pat līdz 50–62 cm. Gaujas un Salacas baseinu upēs ledus bija 23–48 cm biezs. Lielupē un tās baseina upēs ledus bija 25–37 cm biezs. Ventā bija 24–38 cm biezs ledus, un citās Kurzemes upēs ledus biezums bija18–32 cm. Latvijas ezeros februāra beigās ledus biezums bija lielākoties 31–61 cm biezs. Lai arī janvārī un februārī sals bija bargs, atsevišķi upju posmi visu ziemu palika neaizsaluši.
Foto: V. Kudrjavskis.
Ledus apstākļi Latvijas piekrastē 2026. gada februārī
Februāra sākumā Rīgas, Ventspils un Liepājas ostās bija ļoti ciešs vai ciešs dreifējošais ledus. Rīgas līča austrumu piekrastē bija izveidojies 0,1–0,5 km platuma malas ledus, arī līča dienvidu un rietumu daļās bija izveidojies dažāda platuma malas ledus, pie Mērsraga tā platums bija palielinājies līdz 4,0–7,0 km. Rīgas līcī sala apstākļos intensīvi veidojās jauns ledus, ne tikai gar krastu. Arī Baltijas jūras piekrastē bija izveidojies 0,1–0,5 km plats malas ledus.
Avots: copernicus.eu.
Vēja ietekmē Rīgas līcī dreifēja ledus rietumu, dienvidrietumu virzienā, rietumu piekrastē veidojās ledus krāvumi. Turpinoties ledus masu pieaugumam, Rīgas līcī kuģošanas apstākļi pasliktinājās. Rīgas līcī un Irbes šaurumā kopš 4. februāra strādāja ledlauzis VARMA. Pirmās dekādes beigās Rīgas līča austrumu piekrastē bija 0,1–0,5 km platumā malas ledus, dreifējošais ledus kustējās uz ZR. Otrajā februāra dekādē Rīgas līcī un piekrastē turpināja veidoties ledus. Līča dienvidu un rietumu piekrastē bija dažāda platuma malas ledus. Kuģu ceļā no Mērsraga līdz Irbes šaurumam un Irbes šaurumā bija ļoti ciešs dreifējošs ledus. Izejot no Irbes šauruma Baltijas jūrā bija būtiski mazāk ledus. Baltijas jūras piekrastē malas ledus izveidojies 0,1–0,5 km platumā. Ledus biezums turpināja palielināties, vietām ledus bija 10–15 cm biezs, bet vietām malas ledus bija jau pat 15–35 cm biezs. Kuģu ceļā no Rīgas ostas līdz Irbes šaurumam daudzviet bija saspiests ledus un ļoti apgrūtināti kuģošanas apstākļi. Turpināja palielināties ledus daudzums līcī un kuģošanas apstākļi nebija viegli arī mēneša trešajā dekādē.
Avots: copernicus.eu.