Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2025. gada oktobra Latvijas hidroloģiskā režīma apskats
Oktobra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,4 °C, kas ir 0,6 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −6,5 °C tika novērota 20. oktobrī un 21. oktobrī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +16,7 °C tika novērota 7. oktobrī Jelgavā un Stendē.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā oktobrī bija 67,8 mm, kas ir 9% zem mēneša normas (74,8 mm). Visvairāk nokrišņu (127,4 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Priekuļos – 39,4 mm. Sausuma un mitruma rādītājs (SPI) Latvijā oktobrī pārsvarā bija normas robežās. Kopā tikai četrās stacijās – divās Zemgales (Kalnciems un Bauska) un divās Baltijas jūras piekrastes stacijās (Liepāja un Rucava) – bija vērojams mērens mitrums, savukārt Rīgā vienīgajā oktobris bija ļoti mitrs.
Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais oktobrī novērotais nokrišņu daudzums bija Salacas baseinā, kur nokrišņu daudzums bija 76% no normas, savukārt Ogres baseinā nokrišņu daudzums bija 93% no normas. Ievērojami mitrāks bija Ventas, Daugavas un Gaujas baseinos, kur novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks par ilggadēji vidējiem rādītājiem: 113–126% no mēneša normas. Savukārt, vēl lielāks nokrišņu daudzums bija novērots Aiviekstes, Bārtas un Irbes baseinos: 139–153% no mēneša normas. Lielupes baseinā novērotais nokrišņu daudzums bija divreiz lielāks par ilggadēji vidējiem rādītājiem – 206% no mēneša normas.
Oktobra vidējā upju notece Daugavas, Aiviekstes, Ogres un Salacas baseinos saglabājās zem ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām – 60–83% no normas. Gaujas, Ventas un Dubnas baseinos oktobra vidējā upju notece bija tuvāka ilggadēji vidējiem rādītājiem vai nedaudz virs tiem: 94–105% no normas. Savukārt, mēneša vidējā upju notece Lielupes un Bārtas baseinos bija virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām – attiecīgi 123% un 144% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES oktobrī bija 221 m3/s, maksimālā pietece 347 m3/s novērota mēneša izskaņā – 31. oktobrī, bet minimālā pietece 191 m3/s novērota 10. oktobrī.
Vēja ietekmētajos upju posmos oktobra otrās dekādes sākumā, kā arī trešās dekādes gaitā bija vērojamas krasākas ūdens līmeņa svārstības gan Lielupes posmā Staļģene – Sloka, gan Gaujas un Ventas lejtecēs, kā arī Daugavas lejtecē un Ķīšezerā. Oktobrī Ķīšezerā, kā arī Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 1,02–1,93 m robežās. Visstiprākās vēja brāzmas (29,1 m/s) tika novērotas 12. oktobrī Daugavgrīvā.
Lielākajā daļā Latvijas upju ūdens līmeņa gaita oktobrī bija bez izteiktiem maksimumiem, un svārstību amplitūda nebija liela, bet mēneša beigās iestājās mitrāks periods, lija plašās teritorijās, daudzviet intensīvi, vairāk Latvijas centrālajā daļā, kā arī dienvidrietumu un dienvidaustrumu daļās. Nokrišņu ietekmē vairākās upēs paaugstinājās ūdens līmenis, vietām bija applūdušas palienes un zemākās vietas. Pēc ilgstošajām lietavām ūdens bija uzkrājies ieplakās un zemākajās vietās. Ūdens līmeņa kāpumu Zemgales un Kurzemes upēs arī ietekmēja spēcīgi nokrišņi Lietuvas teritorijā, kur upju augštecēs paaugstinājās ūdens līmenis.
Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda oktobrī bija 0,36–0,70 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 0,99–1,18 m, bet upes lejteces posmā un Ķīšezerā vēja ietekmē ūdens līmenis svārstījās 1,02–1,57 m robežās.
Foto: V. Kudrjavskis.
Daugavas baseina upēs oktobrī ūdens līmeņa svārstību intervāli bija lielākoties 0,24–0,78 m amplitūdā, straujāk ūdens līmenis svārstījās Ogrē, Aiviekstē un Lielajā Juglā – līdz pat 1,88 m. Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda nebija liela: 0,04–0,17 m.
Zilupē pie Pasienes un Rītupē pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda oktobrī bija 0,15–0,29 m, savukārt Ludzas ezerā 0,07 m robežās.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda oktobrī bija 0,27–0,39 m robežās. Sedā un Rūjā ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija attiecīgi 0,48 un 0,79 m robežās. Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,25 m robežās.
Gaujas posmā no augšteces pie Velēnas līdz lejtecei pie Carnikavas ūdens līmeņa svārstību intervāls bija robežās no 0,75 līdz 1,15 m, straujāk svārstījās lejteces posmos vēja ietekmē. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības oktobrī bijušas pārsvarā 0,38–0,67 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema – 1,37 m.
Lielupes baseina upēs oktobrī nokrišņu ietekmē ūdens līmenis strauji paaugstinājās. Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā Mežotne–Sloka oktobrī bija 1,06–1,93 m robežās. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija lielākoties 0,43–1,39 m robežās, bet Bērzē, Misā un atsevišķos citu upju posmos pat 1,80–2,16 m.
Arī Kurzemes upēs oktobra trešajā dekādē ūdens līmenis nokrišņu ietekmē strauji paaugstinājās. Ventā no Vārdavas līdz Vendzavai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 1,22–1,59 m. Ventas baseina upēs – Abavā un Imulā – ūdens līmenis svārstījās 0,56–1,00 m robežās, lielākas svārstības novērotas Ciecerē – pat līdz 1,41 m. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls oktobrī pārsvarā bija 0,24–0,92 m robežās, bet Durbē, Irbē un Bārtā pat 1,21–1,86 m. Liepājas ezerā ūdens līmenis svārstījās 0,84 m robežās.
Oktobra sākumā ūdens upēs joprojām bija netipiski silts, diennakts vidējā ūdens temperatūra upēs lielākoties bija 9–14 °C. Mēneša gaitā ūdens ūdenstilpēs turpināja atdzist, un oktobra beigās ūdens temperatūra vairs nepārsniedza 9–10 °C atzīmi. Oktobra beigās ūdens temperatūra lielākoties bija 7–10 °C robežās.
Oktobra sākumā daudzviet upēs ūdensaugi joprojām bija pa visu teces šķērsgriezumu vai pie krasta, tomēr atsevišķās upēs jau sāka nogult. Mēneša beigās ūdensaugi jau bija nogūluši, daudzas upes bija jau brīvas.
Foto: A. Rode.