Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2025. gada novembra Latvijas hidroloģiskā režīma apskats
Novembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C, kas ir 1,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −8,1 °C tika novērota 26. novembrī Ainažos, bet maksimālā gaisa temperatūra +15,4 °C tika novērota 7. novembrī Mērsragā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā novembrī bija 34,4 mm, kas ir 42% zem mēneša normas (59,6 mm). Visvairāk nokrišņu (91,0 mm) bija Ventspilī, bet vismazāk Dobelē – 10,7 mm. Sausuma un mitruma rādītājs (SPI) novembrī bija sausāks par normu lielākajā daļā novērojumu staciju, it īpaši valsts centrālajos reģionos un Vidzemes, Sēlijas novērojumu stacijās, kur novembris bija ekstremāli sauss. Citviet – Latgalē un Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē – SPI bija normas robežās. Novembra otrās dekādes otrajā pusē daudzviet Latvijā izveidojās īslaicīga vienlaidu sniega kārta. Biezākā sniega sega novērota 19. novembrī Zosēnos (5 cm) un 20. novembrī Alūksnē (4 cm), tomēr novembra trešās dekādes gaitā sniegs lielākoties nokusa.
Lielākajā daļā Latvijas upju baseinu nokrišņu daudzums bija zem normas vērtībām, bet Irbes upes baseinā nokrišņu daudzums bija krietni virs normas vērtībām. Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais novembrī novērotais nokrišņu daudzums bija Ogres, Ventas un Lielupes baseinos, tur nokrišņu daudzums bija tikai 34–48% no normas. Kopumā nokrišņu daudzums novembrī Aiviekstes, Salacas un Bārtas baseinos bija 56–68% no mēneša normas. Daugavas un Gaujas baseinos novērotais nokrišņu daudzums bija attiecīgi 76% un 78% no mēneša normas. Ievērojami mitrāks bija Irbes baseinā, kur novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks par ilggadējiem vidējiem rādītājiem – 133% no mēneša normas.
Kopumā mēneša vidējā upju notece novembrī pārsvarā saglabājās virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām vai bija tuvu tām. Novembra vidējā upju notece Ogres, Ventas un Salacas baseinos bija 78–83% no normas. Savukārt, Daugavas, Gaujas, Bārtas un Aiviekstes baseinos ūdenīgums bija virs normas: 98–113%. Vēl lielāks ūdenīgums bija Lielupes un Dubnas baseinos – attiecīgi 129% un 136% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES novembrī bija 518 m3/s, maksimālā pietece 690 m3/s novērota 27. novembrī, bet minimālā pietece 360 m3/s novērota mēneša sākumā – 1. novembrī.
Vēja ietekmē vējuzplūdu ietekmētajos ūdenstilpju posmos novembra otrās un trešās dekādes gaitā bija vērojamas krasākas ūdens līmeņa svārstības gan Lielupes posmā Staļģene–Sloka, gan Gaujas un Ventas lejtecēs, kā arī Daugavas lejtecē un Ķīšezerā. Novembrī Ķīšezerā, kā arī Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,41–1,33 m robežās. Visstiprākās vēja brāzmas (22,8 m/s) tika novērotas 28. novembrī Ventspilī.
Novembra pirmajā un otrajā dekādē lielākajā daļā Latvijas iekšzemes ūdenstilpju ūdens līmeņa gaita bija bez izteiktiem maksimumiem un svārstību amplitūda nebija liela. Novembra trešajā dekādē vairākos upju baseinos nokrišņu un sniega kušanas ietekmē paaugstinājās ūdens līmenis, dažviet strauji, lielāks kāpums novērtos Daugavas un Lielupes baseinu upēs, kā arī Kurzemes upēs.
Ūdenslīmeņa kāpumu Daugavā un tās baseina upēs ietekmēja nokrišņi un sniega kušana. Novembra trešajā dekādē Daugavas baseinā Latvijā bija izveidojusies sniega sega, kā arī Krievijā un Baltkrievijā, kur tā bija pat biezāka – vietām pat 13–16 cm. Mēneša izskaņā sniegs jau bija praktiski nokusis gan Latvijas teritorijā, gan Daugavas augšteces posmos. Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda novembrī bija 0,79–1,90 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,22–1,66 m, bet upes lejteces posmā un Ķīšezerā vēja ietekmē ūdens līmenis svārstījās 0,41–0,81 m robežās.
Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa kāpums novembrī bija atšķirīgs. Indricā, Laucesā, Dubnā, Ošā, Pededzē, Aiviekstes lejtecē, Rēzeknē, Ogrē un Mazajā Juglā ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,16–0,79 m, bet Aiviekstē pie Lubānas un Lielajā Juglā pie Zaķiem ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija pat 1,11–1,37 m. Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija neliela – 0,05–0,16 m.
Foto: L. Klints.
Zilupē pie Pasienes ūdens līmeņa svārstību amplitūda novembrī bija 0,17 m, bet Rītupē pie Lozdovas 0,66 m, savukārt Ludzas ezerā – 0,08 m robežās.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda novembrī bija 0,20–0,27 m robežās. Sedā un Rūjā ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija attiecīgi 0,10 un 0,63 m robežās. Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,29 m robežās.
Gaujā no Velēnas līdz Carnikavai ūdens līmeņa svārstību intervāls novembrī bija 0,44–0,60 m robežās. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības novembrī bijušas pārsvarā 0,25–0,45 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema – 0,99 m.
Lielupes baseina upēs novembrī nokrišņu ietekmē ūdens līmenis straujāk paaugstinājās. Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā Mežotne–Sloka novembrī bija 0,57–1,33 m robežās. Citās Lielupes baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija lielākoties 0,34–0,88 m robežās, bet Bērzē, Misā un atsevišķos citu upju posmos pat 1,00–1,37 m.
Arī Kurzemes upēs novembra trešajā dekādē ūdens līmenis nokrišņu ietekmē strauji paaugstinājās. Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls novembrī bija 0,70–1,29 m robežās, bet Ventas baseina upē Ciecerē ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,72 m, bet Abavā un Imulā ūdens līmenis svārstījās attiecīgi 0,31 m un 0,81 m robežās. Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls novembrī pārsvarā bija 0,30–0,77 m robežās, bet Bārtā pat 1,49 m. Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,49 m, bet Usmas tikai 0,04 m.
Novembra sākumā ūdens temperatūra bija lielākoties 7–10 °C. Novembra vidū kļuva aukstāks, ūdens temperatūra ūdenstecēs strauji pazeminājās, un novembra beigās pārsvarā bija 0–3 °C. Novembra trešajā dekādē Latvijas upēs epizodiski parādījās ledus sākotnējās formas – sniega putra, vižņi un piesalas, tomēr sala periods bija īss, tādēļ ledus veidošanās apstājās, ledus bija izkusis. Ledus veidošanās ūdens līmeņa gaitu būtiski neietekmēja.
