Jūlija vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +18,9 °C, kas ir 1,1 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +5,8 °C tika novērota 5. jūlijā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +32,4 °C tika novērota 3. jūlijā Mērsragā un Rīgā. Visstiprākās vēja brāzmas (20,0 m/s) tika novērotas 17. jūlijā Rēzeknē.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā jūlijā bija 107,0 mm, kas ir 41% virs mēneša normas (75,7 mm). Visvairāk nokrišņu (183,7 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Ventspilī – 55,2 mm. Latvijas upju baseinos jūlijā novērotais nokrišņu daudzums bija ievērojami lielāks nekā ilggadēji vidējie rādītāji. Kopumā nokrišņu daudzums jūlijā Salacas, Bārtas un Ogres baseinos bija 118–140% no mēneša normas, bet Gaujas, Ventas un Daugavas baseinos bija pat 223–290% no normas. Vēl ievērojami mitrāks bija Lielupes un Aiviekstes baseinos, kur nokrišņu daudzums bija attiecīgi 326 un 339% no mēneša normas.
Tāpat ka jūnijā, arī jūlijā lielākoties mēneša vidējā upju notece saglabājās krietni virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām un bija trīsreiz vai četrreiz lielāka nekā ierasts. Jūlijā nedaudz zem normas notece saglabājās tikai Ventā un Bārtā – attiecīgi 63 un 69% no normas. Citos upju baseinos ūdenīgums bija krietni virs normas – Lielupes un Daugavas baseinos attiecīgi 142 un 171% no mēneša normas. Vēl lielāks ūdenīgums bija Salacas, Aiviekstes, Ogres un Gaujas baseinos: 318–352% no normas. Savukārt, ekstremāli liels ūdenīgums novērots Dubnas baseinā: 408% no normas vērtības. Daudzviet maksimālā upju notece jūlijā bija līdzīga tai, kas parasti tiek novērota pavasara palos, mazūdens periods šajās upēs šovasar neiestājās.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES jūlijā bija 598 m3/s, maksimālā pietece 934 m3/s novērota 29. jūlijā, bet minimālā pietece 356 m3/s novērota 9. jūlijā.
Kopš maija beigām līdz pat jūlija beigām Latviju bija sasniegušas vairākas nokrišņu zonas, kas daudzviet, īpaši valsts austrumos, bija atnesušas intensīvas un ilgstošas lietavas. Intensīvu nokrišņu rezultātā 3 mēnešu periodā daudzās novērojumu stacijās tika pārsniegta mēnešu nokrišņu norma.
Pēc aizvadītajām lietavām Latvijas austrumu un centrālajās daļas ūdenstilpēs ūdenslīmenis bija ilgstoši paaugstināts, kā arī applūdušas plašas teritorijas uz laukiem un zemākās vietas ūdenstilpju krastos. Copernicus Eiropas plūdu informācijas sistēmas (EFAS) aprēķini rāda, ka jūlija beigās Latvijas austrumu daļā, kā arī dažviet Dienvidkurzemes un Liepājas novados, augsnē bija uzkrājies anomāli augsts mitruma daudzums.
Arī LVĢMC dati rāda, ka sausuma un mitruma rādītājs (SPI) Latvijā 3 mēnešu periodā valsts austrumu daļā bija ekstremāli augsts. Kad augsne kļūst pārmitra, tā vairs nespēj uzsūkt ūdeni lietainā laikā. Ilgstoši regulāra lietus ūdeņu pieplūduma rezultātā upju ūdenīgums un ūdens līmenis upēs ir paaugstināts. Kopš jūlija vidus bija spēkā vairāki dzeltenās pakāpes brīdinājumi par augstu ūdenslīmeni ūdenstilpēs.
Lauksaimnieki Latgalē šovasar saskārušies ar smagiem izaicinājumiem – ilgstošās un biežās lietavas ir būtiski ietekmējušas ražu, applūduši lauki un dārzi. Ūdens pārmitrinātie lauki ir kļuvuši neizbraucami, tehnikai trūkst iespēju iekļūt tīrumos, savukārt augu saknes cieš no skābekļa trūkuma un puves.1 Arī Zemgales laukos biežais lietus ir atstājis nopietnas sekas – lauksaimniekiem sapuvusi raža, meliorācijas sistēmas pārplūdušās, upes izgājušas no krastiem.2
Lietus ietekmē Latvijas upēs jūlija gaitā krasi svārstījās ūdenslīmenis. Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija 1,14–2,31 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,11–1,25 m, bet upes Daugavas lejteces posmā un Ķīšezerā ūdens līmenis svārstījās 0,63–0,80 m robežās.
Daugavas baseina upēs jūlijā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,33–1,29 m amplitūdā, lielākās svārstības novērotas Aiviekstē pie Lubānas (1,49 m), Lielajā Juglā pie Zaķiem (1,51 m), Dubnā pie Sīļiem (1,68 m), Ošā pie Kūleniekiem (1,83 m) un Pededzē pie Litenes (2,40 m).
Zilupē pie Pasienes un Rītupē pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija attiecīgi 0,36–0,94 m. Salacas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda jūlijā bija 0,32–43 m robežās, lielākās svārstības novērotas Rūjā pie Vilnīšiem (2,30 m).
Gaujas augštecē svārstību intervāls bija 1,32 m, vidustecē no Valmieras līdz Siguldai – svārstību intervāls bija robežās no 1,45–1,49 m, bet Gaujas lejtecē pie Carnikavas – 0,53 m. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības jūlijā bijušas 0,07–0,71 m intervālā, lielākās Palsā pie Vilkzemniekiem (1,10 m),Vaidavā pie Apes (1,36 m) un Tirzā pie Lejasciema (2,12 m).
Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstības jūlijā bijušas ar dažādu intensitāti. Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā no Mežotnes līdz Slokai bija 0,65–0,89 m robežās. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,25–0,73 m, bet dažviet lietus ietekmē bija lielāka – Misā pie Lielveisiem (1,01 m) un Bērzē pie Baložiem (1,94 m).
Ventā no Vārdavas līdz Kuldīgai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 0,93–1,41 m robežās, bet Ventas posmā pie Vendzavas – 0,45 m.
Ventas baseina upēs svārstību intervāls Abavā pie Rendas bija 0,75 m, Imulā pie Pilskalniem – 1,57 m, bet straujāks ūdens līmeņa svārstību intervāls bija Ciecerē pie Pakuļu HES – 2,48 m . Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls jūlijā bija 0,14–0,97 m robežās.
Jūlija pirmajā dekādē ūdens temperatūra Latvijas upēs lielākoties bija 17–22 °C. Mēneša vidū kļuva siltāk, līdz ar to arī ūdens temperatūra paaugstinājās un bija lielākoties 18–24 °C. Jūlija trešajā dekādē ūdens bija iesilis līdz 21–25 °C. Mēneša pēdējās dienās ūdens kļuva vēsāks un bija 19–23 °C robežās.
Arī jūlijā veģetācija turpināja intensīvi attīstīties un upes aizauga ar ūdensaugiem. Seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā.
https://www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/28.07.2025-latgale-zemnieki-smagi-cies-no-lietavam-neapstradati-lauki-razas-zudumi-un-iespejamie-bankroti.a608333/ ↩︎
https://x.com/ltvzinas/status/1951291413762633901 ↩︎