Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2025. gada decembra Latvijas hidroloģiskā režīma apskats
Decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,1 °C, kas ir 3,2 °C virs mēneša normas, kļūstot par piekto siltāko decembri novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada) un dalot šo vietu ar 2011. gada decembri. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −17,5 °C tika novērota 31. decembrī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +9,9 °C tika novērota 10. decembrī Rīgā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā decembrī bija 39,4 mm, kas ir 27% zem mēneša normas (53,7 mm). Visvairāk nokrišņu (67,3 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Zīlānos – 20,3 mm. Decembra beigās daudzviet stipri sniga, un Latvijas teritorijā izveidojās lielākoties vienlaidu sniega sega, atsevišķos reģionos sasniedzot 12 cm biezumu.
Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais decembrī novērotais nokrišņu daudzums bija Ogres, Salacas un Bārtas baseinos – 51–68% no mēneša normas. Kopumā nokrišņu daudzums decembrī Daugavas baseinā Latvijas teritorijā un Irbes baseinā bija attiecīgi 76% un 77% no mēneša normas. Ventas, Lielupes un Aiviekstes baseinos novērotais nokrišņu daudzums bija 82–90% no mēneša normas. Ievērojami mitrāks bija Gaujas baseinā, kur novērotais nokrišņu daudzums bija nedaduz lielāks par ilggadējiem vidējiem rādītājiem – 114% no mēneša normas.
Kopumā mēneša vidējā upju notece decembrī pārsvarā saglabājās virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām vai bija tuvu tām. Decembrī lielāks ūdenīgums novērots Latvijas austrumdaļas upju baseinos. Decembra vidējā upju notece Ventas un Bārtas baseinos bija attiecīgi 81% un 85%. Salacas un Lielupes baseinos ūdenīgums bija attiecīgi 95% un 96%. Savukārt, Ogres, Aiviekstes un Dubnas baseinos ūdenīgums bija virs normas: 120–123%. Vēl lielāks ūdenīgums bija Gaujas un Daugavas baseinos – attiecīgi 142% un 153% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES decembrī bija 724 m3/s, maksimālā pietece 836 m3/s novērota 19. decembrī, bet minimālā pietece 478 m3/s novērota Vecgada dienā 31. decembrī.
Decembra pirmā un otrā dekāde bija daudz siltākās par dekāžu normām – attiecīgi 3,6 °C un 4,0 °C virs dekāžu normām. Savukārt decembra beigās, Ziemassvētkos un ap gadumiju, Latvijā iestājās sala periods, daudzviet ūdenstilpēs sāka veidoties ledus. Daugavas un Gaujas baseina upēs sala ietekmē daudzviet ledus sāka veidoties 24. decembrī – gar upju krastiem bija izveidojušas piesalas, atsevišķos upju posmos gāja vižņi. Turpmākajās dienās iestājās neliels atkusnis, tomēr aukstums atgriezās mēneša pēdējās dienās, un Latvijas ūdenstilpēs atsākās ledus veidošanās – sākumā intensīvāk tā norisinājās Latvijas austrumdaļā. Decembra beigās Daugavas augštecē pie Suražas un Ullas (Baltkrievijā) jau bija izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem vai nepilna ledus sega, bet posmā no Polockas (Baltkrievijā) līdz Zeļkiem gar krastiem bija izveidojušas piesalas, upē gāja reti līdz vidēji vižņi.
Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām bija izveidojusies ledus sega ar lāsmeņiem. Arī citās Latvijas upēs gar krastiem veidojās piesalas, straujākos upju posmos gāja vižņi.
Latvijas ūdenstilpēs ūdens līmeņa gaita decembrī bija bez izteiktiem maksimumiem. Decembra pirmajās divās dekādēs ūdens līmenis svārstījās nokrišņu ietekmē, bet mēneša beigās tas sāka svārstīties ledus veidošanās ietekmē.
Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības decembrī bija atšķirīgas. Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda decembrī bija 0,52–1,24 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,07–1,58 m, bet upes lejteces posmā un Ķīšezerā vēja ietekmē ūdens līmenis svārstījās 0,89–1,04 m robežās.
Vairākos Daugavas baseina upju posmos Latgalē ūdens līmenis svārstījās vien 0,24–0,69 m robežās, tomēr Ogrē, Pededzē un Aiviekstes augštecē ūdens līmeņa svārstību amplitūda sasniedza 0,87–1,25 m. Lielajā Juglā ūdens līmenis svārstījās 1,64 m robežās. Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija neliela – 0,06–0,20 m.
Zilupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda decembrī bija 0,18 m, bet Rītupē 0,60 m, savukārt Lielajā Ludzas ezerā – 0,09 m robežās.
Salacā un tās baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda decembrī bija 0,41–0,52 m robežās, straujāk ūdens līmenis paaugstinājās Rūjā par 0,82 m. Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,51 m robežās.
Gaujā no Velēnas līdz Carnikavai ūdens līmeņa svārstību intervāls decembrī bija 0,69–0,99 m robežās. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības decembrī bijušas pārsvarā 0,47–0,62 m intervālā, lielākās svārstības novērotas Tirzā – pat 1,07 m.
Decembrī Lielupes augštecē un Mūsā ūdens līmenis svārstījās 0,62–0,70 m robežās, bet posmā Staļģene–Sloka pat 1,06–1,84 m. Citās Lielupes baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija lielākoties 0,29–0,95 m robežās, bet Svētē un Bērzē pat 1,02–1,24 m.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls decembrī bija 0,86–1,28 m robežās, bet Ventas baseina upē Ciecerē ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 1,13 m, bet Abavā un Imulā ūdens līmenis svārstījās attiecīgi 0,67 m un 0,95 m robežās.
Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības decembrī bija lielākoties 0,40–0,89 m, bet Bārtā pie Dūkupjiem novērota lielāka ūdens līmeņa amplitūda – 1,33 m.
Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,46 m, bet Usmas – 0,96 m.
Vēja ietekmē vējuzplūdu ietekmētajos ūdenstilpju posmos decembra gaitā bija vērojamas krasas ūdens līmeņa svārstības, straujākas tās bija gan Lielupes posmā Staļģene–Sloka. Brāzmainākais vējš bija mēneša beigās. Decembrī Ķīšezerā, kā arī Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,86–1,84 m robežās. Visstiprākās vēja brāzmas (29,1 m/s) tika novērotas 30. decembrī Ventspilī.
