Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
2025. gada augusta Latvijas hidroloģiskā režīma apskats
Augusta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +15,9 °C, kas ir 1,0 °C zem mēneša normas, kopā ar 2012. gadu kļūstot par vēsāko augustu šajā gadsimtā. Mēneša minimālā gaisa temperatūra +2,4 °C tika novērota 21. augustā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +29,5 °C tika novērota 3. augustā Bauskā. Visstiprākās vēja brāzmas (22,9 m/s) tika novērotas 24. augustā Ventspilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā augustā bija 73,9 mm, kas ir 4% zem mēneša normas (76,8 mm). Visvairāk nokrišņu (136,7 mm) bija Rīgā, bet vismazāk Dobelē – 25,5 mm. Sausuma un mitruma rādītājs Latvijā augustā lielākajā daļā staciju bija normas robežās. Tikai Dobelē augusts bija mēreni sauss, kamēr vairākās stacijās Vidzemē mēnesis bija mēreni mitrs vai arī ekstremāli mitrs (Alūksnē un Skultē).
Salīdzinot ar ilggadēji vidējiem rādītājiem, vismazākais augustā novērotais nokrišņu daudzums bija Salacas baseinā, kur nokrišņu daudzums bija 71% no normas, savukārt Bārtas baseinā nokrišņu daudzums bija 96% no normas. Ievērojami mitrāks bija Ogres, Daugavas, Irbes un Lielupes baseinos, kur novērotais nokrišņu daudzums bija lielāks par ilggadēji vidējiem rādītājiem: 106–145% no mēneša normas. Savukārt, vēl lielāks nokrišņu daudzums bija novērots Ventas, Gaujas un Aiviekstes baseinos: 166–208% no mēneša normas.
Tāpat kā jūnijā un jūlijā, arī augustā mēneša vidējā upju notece pārsvarā saglabājās krietni virs ilggadēji vidēji novērotajām vērtībām un daudzviet bija divreiz līdz četrreiz lielāka nekā ierasts. Bārtas, Daugavas un Ventas baseinos ūdenīgums bija krietni virs normas: 152–174%. Vēl lielāks ūdenīgums bija Gaujas, Salacas un Ogres baseinos: 219–269% no normas. Aiviekstes un Lielupes baseinos ūdenīgums bija trīsreiz lielāks par augusta normu – attiecīgi 311% un 315%. Savukārt, ekstremāli liels ūdenīgums novērots Dubnas baseinā: 426% no normas vērtības. Mazūdens periods šajās upēs šovasar neiestājās.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES augustā bija 502 m3/s, maksimālā pietece 795 m3/s novērota 1. augustā, bet minimālā pietece 345 m3/s novērota 31. augustā.
Vēja ietekmētajos upju posmos augustā bija vērojamas krasākas ūdens līmeņa svārstības gan Lielupes posmā Staļģene–Sloka, gan Gaujas un Ventas lejtecēs, kā arī Daugavas lejtecē un Ķīšezerā. Augustā Ķīšezerā, kā arī Ventas, Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,45–0,74 m robežās, bet vairāk svārstījās Lielupē pie Staļģenes – 1,66 m.
Šogad vasara bija nokrišņiem bagāta – kopš maija beigām intensīvas un ilgstošas lietavas tika novērotas plašās teritorijās. Pēc šīm lietavām ūdenslīmenis Latvijas ūdenstilpēs ilgstoši saglabājās paaugstināts, un plašas teritorijas – īpaši lauki un zemākas vietas ūdenstilpju krastos – tika applūdinātas, visvairāk valsts austrumu un centrālajā daļā. Lai gan nokrišņu daudzums un intensitāte augustā samazinājās, tomēr vide joprojām bija pārmitra, un atsevišķos reģionos zemākās vietas joprojām bija applūdušas. Augusta pirmajā dekādē ilgstoši bija spēkā dzeltenās pakāpes brīdinājumi par augstu ūdenslīmeni.
Mēneša gaitā ūdenslīmenis pēc lietavām pakāpeniski turpināja pazemināties, tomēr intensīvo nokrišņu ietekmē vairākos upju baseinos ūdenslīmenis atkārtoti paaugstinājās.
Daugavas posmā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstību amplitūda augustā bija 1,10–1,81 m, Pļaviņu ūdenskrātuvē 1,15–1,22 m, bet upes lejteces posmā un Ķīšezerā ūdens līmenis svārstījās 0,45–0,74 m robežās.
Daugavas baseina upēs augustā ūdens līmeņa svārstību intervāli bija 0,45–1,08 m, lielākās svārstības bija Aiviekstē pie Lubānas (1,25 m) un Lielajā Juglā pie Zaķiem (2,27 m). Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija neliela: 0,12–0,18 m.
Zilupē pie Pasienes un Rītupe pie Lozdovas ūdens līmeņa svārstību amplitūda augustā bija 0,37–0,62 m, savukārt Ludzas ezerā 0,16 m robežās.
Salacas posmā Mazsalaca–Lagaste ūdens līmeņa svārstību amplitūda augustā bija 0,36–0,62 m robežās. Citās Salacas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,50–0,90 m robežās. Burtniekā ūdens līmenis svārstījās 0,77 m robežās.
Gaujā no Velēnas līdz lejtecei pie Carnikavas svārstību intervāls bija 0,53–0,69 m robežās. Citās Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības augustā lielākoties bijušas 0,24–0,58 m intervālā, lielākas svārstības novērotas Tirzā pie Lejasciema (1,38 m).
Lielupē ūdens līmeņa svārstību intervāls upes posmā no Mežotnes līdz Staļģenei bija 1,60–1,66 m, bet posmā no Jelgavas līdz Slokai 0,63–0,68 m, savukārt Mūsā pie Bauskas – 0,95 m. Citās Zemgales upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,67–1,56 m, bet daudzviet nokrišņu ietekmē bija pat lielāka – Misā pie Lielveisiem (1,68 m) un Bērzē pie Baložiem (2,20 m).
Augustā Ventā no Vārdavas līdz Kuldīgai ūdens līmeņa svārstību intervāls bija 1,38–1,60 m, bet Ventā pie Vendzavas – 0,56 m. Ventas baseina upēs ūdens līmenis svārstījās 0,98–1,56 m robežās.
Citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls augustā bija 0,36–0,95 m robežās, lielāka svārstību amplitūda bija Irbē pie Vičakiem (1,01 m). Usmā un Liepājas ezerā ūdens līmenis svārstījās attiecīgi 0,09 un 0,29 m robežās. Usmā un Liepājas ezerā ūdens līmenis svārstījās attiecīgi 0,08 un 0,22 m robežās.
Augusta sākumā ūdens temperatūra Latvijas upēs bija lielākoties 20–23 °C. Mēneša beigās dienās, līdz ar gaisa temperatūras pazemināšanos, ūdens temperatūra Latvijas upēs bija lielākoties 14–19 °C.
Augustā upju seklākajos un lēnākajos upju posmos ūdensaugi auga visā upes šķērsgriezumā, citviet gar krastiem.
