2024. gada marta Latvijas upju režīma apskats
Marta vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C, kas ir 3,2 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −10,0 °C tika novērota 11. martā Madonā, bet maksimālā gaisa temperatūra +22,8 °C tika novērota 31. martā Skultē. Visstiprākās vēja brāzmas (20,2 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā martā bija 23,2 mm, kas ir 37% zem mēneša normas (36,9 mm). Visvairāk nokrišņu (44,7 mm) bija Stendē, bet vismazāk Rēzeknē – 8,9 mm. Sausuma un mitruma rādītājs martā gandrīz visās stacijās bija normas robežās. Savukārt Jelgavā, Gulbenē un Sīļos marts bija mēreni sauss, bet Rēzeknē ļoti sauss.
Kopumā nokrišņu daudzums martā visos upju baseinos bija mazāks par mēneša normu. Irbes, Ogres, Aiviekstes, Lielupes, Daugavas upju baseinos nokrišņi bija 46–53%, Gaujas baseinā 58%, Salacas baseinā 70%, Ventas baseinā 79%, bet Bārtas baseinā 85% no normas.
Martā Latvijas upju notece būtiski atšķīrās dažādos upju baseinos. Tā kā pali jau aktīvi norisinājās februārī, martā Latvijas rietumu daļas upju notece bija palu periodam neraksturīgi maza. Bārtas notece martā sasniedza tikai 46% no mēneša normas, Ventas — 64%, bet Lielupes — 84%. Savukārt Salacas un Ogres upju notece bija attiecīgi 107% un 116% no normas. Latvijas austrumu daļas upēs ūdens daudzums bija ievērojami lielāks: Gaujas notece sasniedza 154%, bet Dubnas, Aiviekstes un Daugavas — pat 181–190% no mēneša normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES martā bija 1652 m3/s, maksimālā pietece 2466 m3/s novērota 1. martā, bet minimālā pietece 1128 m3/s novērota 21. martā.
Martā Latvijas rietumu un centrālās daļas upēs ūdenslīmeņa svārstību intervāls bija neliels, savukārt valsts austrumu daļas upēs — ievērojami lielāks. Mēneša sākumā austrumu daļas upēs turpinājās aktīvs palu process — daudzviet vēl gāja ledus un veidojās ledus sastrēgumi, kā rezultātā ūdenslīmenis šajās upēs bija augsts. Mēneša gaitā tas pazeminājās ar dažādu intensitāti. Ezeru ietekmētajos upju posmos ūdenslīmeņa pazemināšanās bija ļoti lēna. Marta sākumā plašās teritorijās bija applūdušas palienes un zemākās vietas, un spēkā bija brīdinājumi par plūdiem.
Daugavā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdenslīmeņa svārstības bija 2,17–3,16 m robežās, augstākais ūdenslīmenis bija marta pirmajā pusē, kad applūdušas bija palienes un pie Vaikuļāniem un Jēkabpils pārsniegtas arī dzeltenās pakāpes brīdinājuma atzīmes par augstu ūdenslīmeni. Pļaviņu ūdenskrātuvē ūdenslīmeņa svārstības bija lielākas: pie Zeļķiem 6,70 m, bet pie Pļaviņām 3,76 m. 29. februārī Zeļķos bija novērots ledus sastrēguma līmeņa maksimums, tāpēc arī marts iesākās ar ekstremāli augstu ūdenslīmeni, kas mēneša pirmajās dienās strauji pazeminājās, jo ledus sastrēgums juka, un situācija pakāpeniski uzlabojās. Daugavas lejtecē ūdenslīmeņa svārstības bija ievērojami mazākā intervālā – 0,56–0,58 m, bet Ķīšezerā 0,48 m robežās.
Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības martā bija atšķirīgas, lielākas tās bija upēs, kur mēneša sākumā vēl bija ledus parādības. Indricā, Dubnas augštecē, Ogres lejtecē un Mazajā Juglā ūdenslīmenis svārstījās 0,52–0,87 m robežās; Aiviekstē un Rēzeknē 1,02–1,07 m; Laucesē, Dubnas lejtecē, Ogrē pie Meņģeles un Lielpēčiem 1,43–1,98 m, bet Lielajā Juglā pie Zaķiem un Pededzē pie Litenes ūdenslīmeņa izmaiņas bijušas attiecīgi 2,53 un 2,94 m.
Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija neliela – 0,05–0,07 m, bet Rāznas ezerā 0,27 m.
Zilupē un Rītupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda martā bija attiecīgi 0,84 un 1,49 m, bet Ludzas ezerā 0,38 m. Upju palienes un zemākās vietas upju krastos mēneša sākumā bija applūdušas.
Salacā un tās baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda martā bija 0,34–0,50 m robežās, bet Rūjā ūdenslīmeņa svārstību intervāls bija pat 1,65 m. Burtniekā ūdenslīmenis svārstījās 0,33 m robežās. Vietām upju krastos bija applūdušas palienes.
Gaujā no ūdens līmeņa svārstību intervāls martā bija atšķirīgs: Gaujas lejtecē 0,99 m, Gaujas augštecē un pie Siguldas robežās no 1,47–1,78 m, bet Valmierā ūdens līmenis svārstījās robežās pat 2,19 m intervālā. Mēneša sākumā bija applūdušas palienes un zemākās vietas upes augšteces un vidusteces posmos.
Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības martā bijušas ar atšķirīgu intensitāti. Lielākajā daļā Gaujas baseina upju ūdens līmenis svārstījies 0,38–0,97 m robežās, bet ūdenslīmeņa svārstību intervāls ievērojami lielāks bija Vecpalsā – 1,22 m un Tirzā – 2,97 m.
Martā Lielupes augštecē pie Mežotnes ūdens līmenis svārstījās 1,31 m robežās, bet pie Staļģenes ūdens līmeņa svārstību amplitūda bijusi lielāka – 2,07 m. Upes posmā Jelgava–Kalnciems ūdens līmenis svārstījās 0,82–1,06 m robežās, bet pie Slokas tikai par 0,55 m. Tērvetē ūdenslīmenis scārstījās 0,63 m intervālā, Mūsā un Viesītē svārstījās 0,81–0,86 m robežās, bet citās Lielupes baseina upēs ūdenslīmeņa svārstības bijušas lielākas – 1,20–1,83 m.
Martā Kurzemes upēs mēneša sākumā bija augstākais ūdenslīmenis. Ventā pie Vārdavas ūdens līmenis martā svārstījās 1,41 m, bet posmā Alši–Vendzava tikai 1,09–1,11 m robežās. Ventas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls martā bija 0,56–0,83 m robežās.
Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības martā bija nelielas – 0,34–0,71 m, bet Irbē pie Vičakiem novērota lielāka ūdens līmeņa amplitūda – 1,11 m. Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,51 m, bet Usmas – 0,20 m.
Februārī bija noritējis aktīvs palu periods, lielākajā daļā upju jau ledus bija uzlūzis un gājis, bet daļā austrumdaļas upju ledus uzlūšana un iešana turpinājās arī marta sākumā. Rietumu un centrālās daļas upēs atsevišķos posmos marta pirmajās dienās vēl bija reta ledus iešana vai peldēja atsevišķi ledus gabali. Daudzviet upju krastos bija ledus krautņi, kas mēneša gaitā pakāpeniski kusa.
Marta sākumā ūdens temperatūra upēs bija 0–4,5 °C, līdzīga tā saglabājās visu marta pirmo pusi, siltāks ūdens bija rietumu un centrālās daļas ūdenstecēs. Marta vidū ūdens iesila arī austrumdaļas upēs un marta izskaņā ūdens temperatūra ūdenstilpēs bija 3–8 °C.