2024. gada janvāra Latvijas upju režīma apskats
Janvāris iesākās ar aukstu laiku, upēs veidojās ledus sega, bet mēneša beigās gaisa temperatūra turējās virs klimatiskās normas. Janvāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija −5,2 °C, kas ir 2,2 °C zem mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −29,5 °C tika novērota 8. janvārī Daugavpilī, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,0 °C tika novērota 29. janvārī Kolkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā janvārī bija 41,3 mm, kas ir 18% zem mēneša normas (50,5 mm). Visvairāk nokrišņu (70,8 mm) bija Daugavpilī, bet vismazāk Dobelē – 14,9 mm. Mēneša vidū daudzviet stipri sniga un veidojās sniega sega, bet mēneša beigās tā daļēji nokusa.
Kopumā nokrišņu daudzums janvārī Ogres baseinā bija 119%, Daugavā Latvijas teritorijā 108%, bet Baltkrievijas teritorijā nedaudz zem normas vērtībām. Citos upju baseinos nokrišņu daudzums janvārī bija tuvs normas vērtībām mazāks par tām. Nokrišņu daudzums Bārtas un Aiviekstes baseinos bija 89–95%, Ventas, Salacas un Irbes baseinos 77–81%, bet Gaujas un Lielupes baseinos tikai 56–69% no normas.
Janvārī Latvijas upju notece lielā daļā upju baseinu bija lielāka par normu, bet Ventas un Lielupes upju baseinos pazemināta – 73–88% no normas. Ūdenīgums Bārtā, Salacā un Ogrē bija 106–115%, Aiviekstē 120%, bet Gaujā, Daugavā un Dubnā bija 147–166% no normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES janvārī bija 753 m3/s, maksimālā pietece 1524 m3/s novērota 1. janvārī, bet minimālā pietece 558 m3/s novērota 10. janvārī.
Janvārī Ķīšezerā, kā arī Lielupes, Daugavas un Gaujas lejtecēs ūdens līmenis svārstījās 0,86–1,16 m intervālā.
Decembra beigās, iestājoties intensīvam atkusnim, upēs bija ziemas pali, kas radīja strauju noteces pieaugumu, ūdens līmeņa paaugstināšanos un ledus iešanu. Janvāra pirmajās dienās daudzu upju palienes un zemākās vietas to krastos bija plaši applūdušas, un spēkā bija dzeltenās pakāpes brīdinājums par augstu ūdenslīmeni.
Mēneša sākumā atsākās sals, ūdenstilpēs intensīvi veidojās ledus. Šī procesa ietekmē ūdens līmenis krasi svārstījās. Mēneša izskaņā ledus uzlūšana un iešana turpināja radīt būtiskas ūdens līmeņa svārstības.
Janvārī hidrometeoroloģiskie apstākļi bija ļoti dinamiski – ledus veidošanās un uzlūšana izraisīja krasas ūdens līmeņa izmaiņas. Periodiski upju baseinos bija plaši applūdušas palienes un zemākās vietas, tāpēc vairākkārt spēkā bija dzeltenās un oranžās pakāpes brīdinājumi par augstu un ļoti augstu ūdenslīmeni dažādos upju baseinos.
Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības janvārī daudzviet bija lielas. Daugavā no Piedrujas līdz Jēkabpilij ūdens līmeņa svārstības bija 1,95–2,80 m, bet Pļaviņu ūdenskrātuvē ūdens līmenis svārstījās 2,64–3,79 m robežās. No 5. līdz 8. janvārim spēkā bija oranžās pakāpes brīdinājums par ļoti augstu ūdenslīmeni posmā no Zeļķiem līdz Pļaviņām, jo tur notika intensīva ledus veidošanās un blīvēšanās.
Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa kāpums janvārī bija atšķirīgs. Vairākos Daugavas baseina upju posmos Latgalē ūdens līmenis svārstījās 1,17–1,47 m robežās, tomēr Laucesē, Dubnā, Aiviekstes lejtecē un Rēzeknē ūdens līmeņa svārstību amplitūda sasniedza tikai 0,48–0,98 m. Mazajā Juglā un Ogrē ūdens līmenis svārstījās 1,57–1,78 m robežās, Ogres lejtecē vien 0,81 m, bet Lielajā Juglā ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija pat 3,18 m.
Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda pārsvarā bija neliela – 0,02–0,07 m, bet dažos ezeros līdz pat 0,38 m.
Zilupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda janvārī bija 0,36 m, bet Ludzas ezerā 0,17 m.
Salacā un tās baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda janvārī bija 1,11–1,50 m robežās, bet Burtniekā 0,52 m.
Gaujā ūdens līmeņa svārstību intervāls janvārī bija 0,97–2,10 m, lielākais bija pie Siguldas.
Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības janvārī bijušas 0,92–1,18 m robežās, vietām pat mazākas.
Janvārī Lielupes augštecē un Mūsā ūdens līmenis svārstījās 1,30–2,00 m intervālā, bet posmā Jelgava–Sloka par 0,77–1,16 m.
Lielupes baseina upēs ūdens līmeņa izmaiņu amplitūda bija 1,54–2,20 m, bet Viesītē tikai 0,73 m.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls janvārī bija 2,49–3,65 m robežās, bet pie Kuldīgas pat 4,87 m, jo tur mēneša beigās bija izveidojies ledus sastrēgums lejpus novērojumu stacijai.
Foto: A. Bilerts.
No 25. līdz 28. janvārim oranžās pakāpes brīdinājums bija spēkā Ventas posmam augšpus un lejpus Kuldīgai, kur noritēja intensīva ledus uzlūšana un iešana, veidojās ledus sastrēgums. Ledus sastrēguma galva bija pie Riežupes ietekas, bet aste pie Kalnamuižas, kopējais ledus sastrēguma garums ap 4 km. Ventā pie Kuldīgas tika novērots augstākais ūdens līmenis kopš 2011. gada februāra, 26. janvārī sasniegti 11,59 m LAS.
Ventas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 1,65–2,36 m robežās.
Arī citās Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības janvārī bija lielas: 1,64–1,96 m, bet Bārtā pie Dūkupjiem novērota lielāka ūdens līmeņa svārstību amplitūda – 3,00 m.
Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,53 m, bet Usmas – 0,13 m.
Gada sākumā upes bija praktiski brīvas no ledus, decembrī ledus uzlūza un kusa, bet janvārī, kad Latvijā atgriezās sals, ledus veidošanās atsākās jau uz paaugstinātas noteces fona. Mēneša pirmajās dienās iestājās sals, daudzviet ūdenstecēs intensīvi sāka veidoties ledus, sākotnēji sāka veidoties vižņi, kā arī gar krastiem piesalas, turpinoties sala periodam, ūdensteces pakāpeniski pārklājās ar ledus segu. Tā kā ledus veidojās uz paaugstinātas noteces fona, ledus sega bija nelīdzena un nepilna, daudzviet blīvējās vižņi. Straujākos posmos vienlaidus ledus sega pat nespēja izveidoties.
Foto: I. Rudlapa.
Janvāra pirmajā dekādē sarežģīta situācija bija izveidojusies Pļaviņu ūdenskrātuvē, kur blīvējās ledus un vižņi, veidojās sablīvējums.
Kopumā ledus Latvijas ūdenstilpēs bija ievērojami plānāks, nekā ierasts šajā mēnesī. Alūksnes ezerā 2. janvārī ledus sega vidēji bija 22 cm bieza, bet Burtniekā ledus bija plāns, tā biezumu nevarēja izmērīt, savukārt Ķīšezerā bija ledus sega ar izskalojumiem un arī bija bīstami to izmērīt.
Pirmās dekādes izskaņā un otrās janvāra dekādes sākumā – 9.–11. janvārī – daudzviet ūdenstilpēs tika mērīts ledus biezums. Daudzviet nebija iespējams izmērīt ledus biezumu, jo bija daudz vaļumjoslu un lāsmeņu vai arī ledus nebija. Šajā periodā vidējais ledus biezums:
- ezeros 12–29 cm, biezākais – Alūksnes ezerā.
- atsevišķos lēnākos upju posmos 7–14 cm bieza ledus sega, bet lielākajā daļā novērojumu staciju nebija iespējams izmērīt ledus biezumu, tur joprojām turpinājās ledus veidošanās – bija vērojamas piesalas un vižņi vai arī ļoti plāna jaunā ledus sega. Pēc ilgstošās vižņu iešanas daudzviet zem ledus bija līdz pat metru biezs vižņu slānis.
No 15. līdz 19. janvārim izmērītais vidējais ledus biezums upēs bija 10–17 cm, bet zem ledus joprojām bija daudz vižņu. Ezeros un ūdenskrātuvēs ledus bija kļuvis biezāks – Ķīšezerā 21 cm, Burtniekā 24 cm.
Trešās dekādes sākumā (22.–23. janvārī) izmērītais vidējais ledus biezums upēs bija 11–21 cm, bet ledus Pļaviņu ūdenskrātuvē – 20 cm, bet Alūksnes ezerā 30 cm biezs. Janvāra izskaņā (28.–31. janvārī) vidējais ledus biezums uz upēm bija 13–21 cm, bet ezeros un ūdenskrātuvēs 20–35 cm biezs ledus, biezākais Alūksnes ezerā. Joprojām zem ledus bija daudz vižņu.