2024. gada februāra Latvijas upju režīma apskats
Februāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +0,6 °C, kas ir 3,7 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra −17,6 °C tika novērota 10. februārī Alūksnē, bet maksimālā gaisa temperatūra +11,4 °C tika novērota 16. februārī Pāvilostā. Februāris bija siltāks par klimatisko normu, vienīgi mēneša pirmās dekādes otrajā pusē un otrās dekādes sākumā gaisa temperatūra bija zemāka par klimatisko normu. Februāra vidū lielākajā valsts daļā iestājās meteoroloģiskais pavasaris. Visstiprākās vēja brāzmas (24,4 m/s) tika novērotas 1. februārī Ventspilī.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 56,5 mm, kas ir 40% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (95,1 mm) bija Rucavā, bet vismazāk Rūjienā – 27,4 mm. Mēneša pirmajā pusē bieži sniga un putināja. Mēneša sākumā Dagdā sniega sega sasniedza pat 37 cm, arī mēneša vidū tur tā vēl turējās ap 30 cm, bet mēneša beigās sniegs bija nokusis visā valsts teritorijā. Sausuma un mitruma rādītājs februārī lielākajā daļā staciju Vidzemes rietumos, Zemgalē un Kurzemē bija normas robežās, taču citviet valstī – Latgalē, Vidzemes augstienē, Baltijas jūras piekrastē – februāris bija mēreni, ļoti vai pat ekstremāli mitrs.
Vairākos upju baseinos nokrišņu daudzums februārī bija tuvs klimatiskās normas vērtībām. Nokrišņi Gaujas, Lielupes un Ventas baseinos bija 100–111%, Salacas baseinā 126%, bet Irbes baseinā nokrišņi bija tikai 86% no normas. Ievērojami vairāk nokrišņu novērots Daugavas baseinā Latvijas teritorijā, Aiviekstes un Ogres baseinos, kur nokrišņi bija 171–187% no normas, bet Bārtas baseinā februārī nokrišņu daudzums sasniedza 217% no normas.
Februārī Latvijas upju notece bija palielināta, jo mēneša otrajā pusē aktīvi norisinājās palu procesi – sniega un ledus kušanas ūdeņi papildināja upju noteci. Upju ūdenīgums dažādos Latvijas upju baseinos bija ievērojami atšķirīgs. Salacas baseinā notece sasniedza 130% no mēneša normas, savukārt citos baseinos tā bija vēl lielāka. Bārtas, Ventas un Gaujas upju notece bija 151–163% no normas, Lielupes un Daugavas – 174–176% no normas. Īpaši augsta notece bija vairākos Daugavas pieteku baseinos: Ogres un Aiviekstes ūdenīgums sasniedza 192–198%, bet Dubnas – pat 213% no mēneša normas.
Vidējā ūdens pietece Pļaviņu HES februārī bija 923 m3/s, maksimālā pietece 2225 m3/s novērota 29. februārī, bet minimālā pietece 666 m3/s novērota 1. februārī.
Mēneša sākumā iestājās sals, nostiprinājās ledus sega, bet mēneša otrajā dekādē iestājās atkusnis un sākās pavasara procesi: kusa sniegs un ledus. Februāra pirmajā pusē lielākajā daļā upju ūdens līmeņa svārstības nebija lielas, bet mēneša otrajā un trešajā dekādēs ūdens līmeņa svārstības bija ievērojamas, jo daudzviet uzlūza un gāja ledus. Daudzviet bija plaši applūdušas teritorijas, spēkā bija dažādas pakāpes brīdinājumi.
Daugavā no Piedrujas līdz Vaikuļāniem ūdens līmenis svārstījās 2,27–2,59 m robežās, bet posmā Jersika–Jēkabpils ūdens līmeņa svārstības bija mazākas: 1,60–1,77 m. Daugavas lejteces posmā un Ķīšezerā ūdens līmenis svārstījās mazākā amplitūdā: 0,85–0,96 m.
Pļaviņu ūdenskrātuvē ūdens līmenis ievērojami svārstījās, pie Pļaviņām 3,90 m robežās, bet pie Zeļķiem pat 5,44 m amplitūdā. Mēneša beigās Pļaviņu ūdenskrātuvē izveidojās ekstremāli augsts ūdenslīmenis, tika izsludināts sarkanās pakāpes brīdinājums. Pļaviņu ūdenskrātuvē pie Pļaviņām šogad novērotais līmenis ir augstākais kopš 2013. gada, iepriekš tikai 2013., 1979. un 2010. gadā novērots augstāks. Pie Zeļķiem augstākas ūdenslīmeņa atzīmes par šogad sasniegtajām novērotas vien 1983., 1981., 1988. un 2010. gadā. Daudzviet bija plaši applūdušas teritorijas Aiviekstes grīvas un Pļaviņu ūdenskrātuves tuvumā garā posmā, arī applūduši ceļi. Bija nepieciešams evakuēt cilvēkus.1
Daugavas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls februārī bija atšķirīgs. Dubnas augštecē un Mazajā Juglā pie Stariņiem ūdenslīmeņa svārstību intervāls bija salīdzinoši mazs – 0,81–0,97 m. Lielākajā daļā Daugavas baseina upju ūdens līmenis svārstījās 1,18–1,81 m robežās, bet Ogrē pie Meņģeles un Pededzē pie Litenes attiecīgi 2,81 un 2,93 m.
Daugavas baseina ezeros ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija neliela – 0,05–0,12 m.
Zilupē un Rītupē ūdens līmeņa svārstību amplitūda februārī bija 0,83–1,49 m, bet Ludzas ezerā 0,31 m. Ūdenslīmenis daudzviet bija augsts, bija pārsniegts dzeltenās pakāpes brīdinājuma līmenis un zemākās vietas bija applūdušas, vietām ūdenslīmeņa atzīmes bija tuvas oranžās brīdinājuma pakāpes līmeņiem.
Salacā un tās baseina upēs ūdens līmeņa svārstību amplitūda februārī bija 0,48–0,94 m robežās, Rūjā ūdenslīmenis paaugstinājās pat par 1,74 m, bet Burtniekā – 0,44 m. Vietām bija applūdušas palienes un zemākās vietas.
Gaujā no ūdens līmeņa svārstību intervāls februārī bija robežās no 0,94–2,10 m, lielākās svārstības tika novērotas Gaujas augštecē pie Velēnas un posmā pie Siguldas. Mēneša beigās Gaujas augštecē bija applūdušas zemākās vietas.
Gaujas baseina upēs ūdens līmeņa svārstības februārī bijušas ar dažādu intensitāti. Daudzviet Gaujas baseina upju ūdens līmenis svārstījies 0,69–0,89 m robežās, Vecpalsā un Vaidavā 1,22–1,24 m, bet Tirzā ūdens līmenis paaugstinājās pat par 2,73 m.
Februārī Lielupes augštecē no Mežotnes līdz Staļģenei ūdens līmenis svārstījās 1,62–1,81 m robežās. Mūsā un Lielupē pie Jelgavas ūdens līmenis svārstījās 0,91–1,05 m, bet Lielupē no Kalnciema līdz Slokai svārstījās 0,73–0,75 m amplitūdā.
Lielupes baseina upēs ūdens līmeņa izmaiņu amplitūda bija atšķirīga, daudzviet bija plaši applūdušas palienes un zemākās vietas. Lielākajā daļā upju ūdens līmeņa svārstību amplitūda februārī bija 1,28–1,57 m, tomēr Viesītē pie Sudrabkalniem tā bija tikai 0,61 m, bet Bērzē pie Baložiem pat 2,02 m.
Ventā ūdens līmeņa svārstību intervāls februārī bija 1,63–2,47 m robežās, lielākais pie Kuldīgas. Ventas baseina upēs ūdens līmeņa svārstību intervāls bija mazāks: 1,29–1,57 m.
Kurzemes upēs ūdens līmeņa svārstības februārī bija 0,74–1,17 m, bet Bārtā pie Dūkupjiem novērota lielāka ūdens līmeņa amplitūda – 1,45 m.
Liepājas ezera ūdens līmeņa svārstību amplitūda bija 0,79 m, bet Usmas – 0,05 m.
Februāra sākumā daudzviet ledus sega bija kususi, veidojās plaisas, izskalojās un paplašinājās lāsmeņi, straujākajos upju posmos pat gāja ledus. Pirmās dekādes vidū ledus atsāka nostiprināties. Mēneša vidū ledus garos posmos zaudēja savu izturību, kusa, uz ledus parādījās ūdens. Daudzviet ledus bija pacelts un sākās ledus iešana.Februāra trešajā dekādē arī Daugavā sākās ledus sakustēšanās, uzlūšana un iešana. Ledus iešanas gaitā veidojās sastrēgumi, kas izraisīja pēkšņu ūdens līmeņa kāpumu. Mēneša pēdējās dienās sarežģīta ledus iešana norisinājās Pļaviņu ūdenskrātuvē.
Kopumā ledus Latvijas ūdenstilpēs bija ievērojami plānāks, nekā ierasts šajā mēnesī.
Mēneša pirmajās dienās upju ledus bija kļuvis plānāks nekā janvāra trešajā dekādē, piemēram, Lielupē pie Mežotnes tas bija 17 cm. Mēneša pirmās dekādes izskaņā un otrās dekādes sākumā (9.–12. februārī) vidējais upju ledus biezums bija 11–22 cm, bet ezeru un ūdenskrātuvju ledus bija 20–39 cm biezs, biezākais ledus bija Alūksnes ezerā.
Trešās dekādes sākumā (19.–21. februārī) izmērītais vidējais ledus biezums ezeros un ūdenskrātuvēs bija 19–40 cm, joprojām biezākais ledus bija Alūksnes ezerā.
Februāra pirmajā pusē upēs bija ledus, ūdens temperatūra bija tuva 0 °C. Mēneša izskaņā ūdens temperatūra daudzviet upēs bija pat 4,5 °C.