Atjaunots: 06.10.2025.
Tautsaimniecības jomu pielāgošanās klimata pārmaiņām
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar SIA “Baltkonsults”, SIA “Estonian. Latvian & Lithuanian Environment”, SIA „Procesu analīzes un izpētes centrs”, LVMI “Silava” un biedrību “Zaļā Brīvība” ir izstrādājusi pētījumus par risku un ievainojamības novērtēšanu un pielāgošanās pasākumu identificēšanu (turpmāk – Pētījumi) sešās jomās kā ainavu plānošana un tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un ārkārtas palīdzība, būvniecība un infrastruktūras plānošana, veselība un labklājība, lauksaimniecība un mežsaimniecība (turpmāk – Pētāmās jomas).
Klimata pārmaiņu ietekmes datubāzē apkopoti un grafikos attēloti šajos pētījumos izstrādātie pētāmo jomu klimata ietekmes indikatori un ievainojamības vērtības.
Pētījumi tika izstrādāti Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.–2014. gada programmas „Nacionālā klimata politika” projekta “Priekšlikuma izstrāde Nacionālajai klimata pārmaiņu pielāgošanās stratēģijai, identificējot zinātniskos datus un pasākumus pielāgošanās klimata pārmaiņām nodrošināšanai, kā arī veicot ietekmju un izmaksu novērtējumu” ietvaros.
Ar Pētījumu saturu plašāk var iepazīties: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas mājaslapā.
Kopš 2022. gada 28. oktobra spēkā stājušies Ministru kabineta noteikumi Nr. 675 “Siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas sistēmas, prognožu sistēmas un sistēmas ziņošanai par pielāgošanos klimata pārmaiņām izveidošanas un uzturēšanas kārtība”, kuru 5. sadaļas 55. punktā noteikts, ka katru gadu sekojošās institūcijas sagatavo un iesniedz LVĢMC klimata pārmaiņu ietekmes monitoringa rādītājus:
- Dabas aizsardzības pārvalde;
- Centrālā statistikas pārvalde;
- Nacionālais veselības dienests;
- Slimību un profilakses un kontroles centrs;
- Valsts augu aizsardzības dienests;
- Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava”;
- Valsts meža dienests;
- Lauku atbalsta dienests;
- Pārtikas un veterinārais dienests;
- Satiksmes ministrija;
- Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;
- Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija;
- Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija.
LVĢMC eksperti apkopo institūciju iesniegtos datus un attiecīgos klimatiskos rādītājus, aprēķina ievainojamības vērtības atbilstoši Pētījumos izstrādātajai metodikai un datus publicē rīkā.