Septembris
Septembris ir pirmais rudens mēnesis. Dabā uzmanību piesaista koku un krūmu dzeltējošās lapas. Lai gan mēneša sākumā vēl atsevišķos gados maksimālā gaisa temperatūra var paaugstināties virs +30 °C, mēneša beigās minimālā gaisa temperatūra var noslīdēt pat līdz –7 °C.
Klimatiskās normas periods (1991.–2020. gads)
Gaisa vidējā temperatūra septembrī Latvijā ir +12,3 °C. Reģionāli tā ir no +11,0 °C (Zosēnos) un +11,1 °C (Alūksnē) līdz +13,6 °C (Liepājā) un +13,8 °C (Ventspilī).
Septembra vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +16,8 °C, valsts teritorijā tā ir no +15,3 °C Alūksnē līdz +17,8 °C Jelgavā. Savukārt vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +8,0 °C, valsts teritorijā tā ir no +6,3 °C Madonā līdz +10,8 °C Ventspilī.
Septembrī nozīmīgi nokrišņi (vismaz 1 mm) ir novērojami vidēji 10 dienās. Vidējais dienu skaits ar nokrišņiem valsts teritorijā ir ļoti līdzīgs – no 9 līdz 10 dienām.
Nokrišņu daudzums septembrī ir 60,9 mm. Latvijas teritorijā vidējais nokrišņu daudzums septembrī ir no 52,3 mm (Bauskā) līdz 82,5 mm (Rucavā).
Saules spīdēšanas ilgums septembrī Latvijā vidēji ir 165 stundas.
Klimatiskās normas (1991.–2020. gads) izmaiņas pret klimatiskās references periodu (1961.–1990. gads)
Salīdzinot ar klimatiskās references periodu (1961.–1990.), septembra vidējā gaisa temperatūra palielinājusies par 0,9 °C.
Nokrišņu daudzums laikā no 1991. līdz 2020. gadam, salīdzinot ar klimatiskās references periodu, ir samazinājies par 13,0 mm. Līdz ar to rudens pirmais mēnesis Latvijā kļuvis sausāks. Šajā gadsimtā līdz šim sausākie septembri bijuši 2016., 2000., 2003., 2008. un 2014. gadā.
Fenoloģiskie novērojumi
Ziemāju sēšana un kartupeļu novākšana ir septembra pirmie lauka darbi. Jau septembra vidū parasti novērojamas pirmās rudens salnas. Septembra otrajā pusē aizlido dzērves un zosis, nogatavojas zirgkastaņu un ozolu augļi. Mēneša otrā puse ir izteikts lapu dzeltēšanas laiks. Lapas dzeltē liepām, ērkšķogām, ošiem, pīlādžiem, kļavām, alkšņiem, vītoliem, ābelēm, ozoliem, apsēm, lazdām, ceriņiem, jāņogām, upenēm, apsēm un jasmīniem. Gados ar lielāku nokrišņu daudzumu lapas pārsvarā krāsojas dzeltenos toņos, bet sausos gados – sārtos. Mēneša beigās uzsākas lapu krišana ērkšķogām un ošiem.
Ekstremālie un interesantie novērojumi
Meteoroloģisko novērojumu vēsturē aukstākais septembris bijis 1993. gadā (+8,2 °C), bet siltākais – 1934. gadā (+15,2 °C). Vismazāk nokrišņu bijis 1949. gadā (9,2 mm), bet visvairāk – 1950. gadā (136,1 mm).
Diennakts maksimālā gaisa temperatūra septembra sākumā vēl var sasniegt un pat pārsniegt +30 grādu robežu. 1951. gada 1. septembrī Liepājā reģistrēti +30,7 °C, bet Rucavā – +30,9 °C. 1992. gada 1. septembrī Dobelē novēroti +30,7 °C, Daugavpilī – +31,3 °C un Skrīveros – +31,6 °C, kas ir septembra maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Gaisa temperatūra septembrī mēdz pazemināties līdz –6 °C. 1986. gada 28. septembrī Zosēnos termometrs rādīja –6,1 °C, bet 1939. gada 27. septembrī Rucavā fiksēts –6,2 °C liels sals. Aukstas naktis bijušas arī 1976. gadā, kad 29. datumā Zosēnos fiksēti –6,6 °C, bet 30. datumā Jelgavā – –6,4 °C, Zosēnos pat –7,3 °C.
Lielākais diennakts nokrišņu daudzums novērots 1950. gada 23. septembrī, kad Burtniekos tas sasniedza 88,7 mm, Rūjienā 88,1 mm, Ainažos 82,5 mm, Valmierā 80,8 mm un Salacgrīvā 80,7 mm.
Lielākajā daļā Latvijas pirmais sniegs novērots jau septembra otrajā pusē (1969. gada 19. septembrī Ainažos novērota visagrākā snigšana), izņemot Liepāju, kur agrākā snigšana novērota 7. oktobrī (2002. gadā) un Mērsragu, kur pirmais sniegs novērots 9. oktobrī (2002. gadā).
1973. gada 23. septembrī Rēzeknē izveidojās agrākā sniega sega, tās biezums bija 3 cm.
Stiprākais vējš septembrī bijis 1969. gada 22.–23. septembra vētrā, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza 34 metrus sekundē.
2018. gada 21. septembrī Jelgavā reģistrēti vēlākie +30 °C, bet 4 dienas vēlāk, 25. septembrī, Jelgavā un Ventspilī novērota pirmā snigšana.
Nelabvēlīgās un bīstamās parādības
Pirmajā rudens mēnesī biežākas kļūst miglas, bet retāk novērojama krusa un pērkona negaiss (vidēji mēnesī novērotas 4633 zibens izlādes). Pieaug salnu iespējamība un atsevišķos gados arī fiksēts sniegs.