Novembris
Novembris ir viens no gada tumšākajiem mēnešiem. Dienas garums sarūk, bieži valda cikloni, atnesdami mākoņus un stiprākās vētras, saule spīd reti. Svarīgs tumsas faktors ir arī tas, ka patstāvīga sniega sega šajā mēnesī lielā valsts daļā vēl neizveidojas. Novembrī kopumā ir zemākās absolūtās maksimālās un absolūtās minimālās gaisa temperatūras amplitūdas.
Klimatiskās normas periods (1991.–2020. gads)
Novembrī vidējā gaisa temperatūra ir +2,2 °C. Vidējā gaisa temperatūra visā Latvijā vēl turas virs nulles. Zemākā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir Alūksnē (+0,4 °C), Dagdā (+0,7°C), Gulbenē, Zosēnos un Rēzeknē (+0,8 °C), Madonā (+0,9 °C), bet augstākā – Liepājā (+4,1 °C) un Ventspilī (+4,2 °C), kur vasarā uzsilusī Baltijas jūra vēl nav paguvusi atdzist.
Novembra vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +4,3 °C, valsts teritorijā tā ir no +2,3 °C Alūksnē līdz +6,2 °C Rucavā.
Savukārt vidējā minimālā gaisa temperatūra ir –0,1 °C, valsts teritorijā tā ir no –1,7 °C Dagdā līdz +2,2 °C Ventspilī.
Novembrī vidēji ir 12 dienas ar nokrišņiem (vismaz 1 mm). Vismazāk (10) šādu dienu ir Lubānā, Piedrujā, Bauskā, Daugavpilī, Dobelē un Sīļos, bet visvairāk (14) – Vičakos.
Nokrišņu daudzums novembrī ir 59,6 mm. Vismazāk nokrišņu mēneša laikā ir Dobelē (45,0 mm), bet visvairāk – Siguldā (81,0 mm) un Rucavā (81,2 mm).
Novembrī ir vidēji 6 dienas ar sniega segu (vismaz 1 cm). Visvairāk šādu dienu ir Alūksnē (11), Gulbenē (10) un Zosēnos (9), bet vismazāk – Kolkā, Liepājā, Rucavā un Ventspilī (3).
Arī novembrī, salīdzinot ar oktobri, sniega segas biezums būtiski nemainās – vidēji valstī novembrī tas ir 1 cm. Vairāk sniega ierasti ir Alūksnes augstienē (2 cm), bet ļoti plāna sniega sega ir Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē, visplānākā – Ventspilī, kur tās vidējais biezums nesasniedz 1 cm.
Saules spīdēšanas ilgums novembrī Latvijā vidēji ir 34 stundas. 40 stundas šis rādītājs sasniedz Liepājā (41 stundas) un Dobelē (40 stundas).
Klimatiskās normas (1991.–2020. gads) izmaiņas pret klimatiskās references periodu (1961.–1990. gads)
Salīdzinot ar klimatiskās references periodu (1961.–1990. gads), novembra vidējā gaisa temperatūra palielinājusies par 0,6 °C.
Nokrišņu daudzums laikā no 1991. līdz 2020. gadam, salīdzinot ar klimatiskās references periodu, novembrī ir samazinājies par 7,3 mm.
Fenoloģiskie novērojumi
Novembra mēnesī rudens jau tuvojas beigām, dzīvā daba sāk gatavoties ziemas periodam.
Ekstremālie un interesantie novērojumi
Meteoroloģisko novērojumu vēsturē aukstākais novembris bijis 1993. un 1998. gadā (–4,5 °C), bet siltākais – 2020. gadā (+5,5 °C). Vismazāk nokrišņu bijis 1993. gadā (5,9 mm), bet visvairāk – 1930. gadā (140,0 mm).
Augstākā gaisa temperatūra novērota 1968. gada 1. novembrī, kad termometra stabiņš Saldū un Dobelē pakāpās līdz +16,8 °C, Jelgavā – līdz +17,0 °C, Bauskā un Rīgā – līdz pat +17,2 °C.
Diennakts minimālās gaisa temperatūras novembrī var tuvoties –25 grādu atzīmei. 1965. gada 25. novembrī Dagdā reģistrēti –23,3 °C, 1971. gada 21. novembrī Skrīveros novērots –23,6 °C un Zosēnos –24,6 °C stiprs sals, 1998. gada 21. novembrī Daugavpilī –24,1 °C un Rēzeknē –24,2 °C.
Lielākais diennakts nokrišņu daudzums novērots 1969. gada 21. novembrī Lejasciemā (85,0 mm), 1902. gada 30. novembrī Jelgavā (66,6 mm) un 1961. gada 3. novembrī Vičakos (58,2 mm).
1969. gada 1.–4. novembrī Latvijā plosījās vētra, vēja ātrums brāzmās 2. novembrī Daugavpilī sasniedza 44 metrus sekundē. Tai bija divi vēja pieauguma periodi. Pirmais (stiprākais) sākās 1. novembra vēlā vakarā Baltijas jūras piekrastē un turpinājās visā Latvijā gandrīz visu 2. novembri. Šai vētrai bija raksturīgs liels vēja brāzmu maksimālā ātruma sadalījums, bet maksimālā vēja brāzmu ātruma novērošanas vieta bija neparasta. Daugavpilī vēja brāzmas sasniedza 44 m/s. 40 m/s stipras vēja brāzmas tika sasniegtas Ainažos, bet Ventspilī tās toreiz bija “tikai” 35 m/s. Vismazākais šai vētras epizodē maksimālo vēja brāzmu ātrums bija 20 m/s (Rūjienā, Alūksnē, Gulbenē un Zosēnos). Ciklona trajektorija un vēja virziens bija ļoti labvēlīgs tam, lai radītu augstus vējuzplūdus Latvijas piekrastē. Vislielākie plūdi tika novēroti Rīgas līča piekrastē, sevišķi tā dienvidu daļā. Sākumā valdošie rietumu puses vēji veicināja lielu ūdens masu ieplūšanu Rīgas līcī caur Irbes šaurumu, bet pēc tam vējš iegriezās no ziemeļrietumiem un dzina Rīgas līča ūdeni upju grīvās, kas ieplūst tā dienvidu daļā – Lielupē, Daugavā un Gaujā. Rīgā 1969. gada 2. novembra priekšpusdienā ūdens līmenis paaugstinājās līdz augstākajam līmenim, kas galvaspilsētā novērots kopš sākas vēsturiskie mērījumi Daugavgrīvas novērojumu stacijā (1875. gads).
Arī 1978. gada 23. novembra vētrā vēja ātrums sasniedza 32 metrus sekundē, bet 2001. gada 15.–16. novembrī – 35 metrus sekundē.
Nelabvēlīgās un bīstamās parādības
Novembrī bieži novērojama migla. Pieaug dienu skaits ar sniegputeni, sarmu un apledojumu (arī šīs parādības biežāk novērojamas valsts austrumos). Pērkona negaiss iespējams reti, mēnesī vidēji tiek novērotas 7 zibens izlādes.