PMO ziņojums par pasaules klimata stāvokli 2025. gadā
Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) 23. martā, Pasaules meteoroloģijas dienā, kuras tēma šogad ir “Novērojot šodienu, pasargājam rītdienu” (angl. Observing today, protecting tomorrow), izlaidusi ikgadējo “State of the Global Climate” ziņojumu par iepriekšējā gada pasaules klimata stāvokli un galvenajiem klimata pārmaiņu rādītājiem. Pilnais ziņojums pieejams šeit.
PMO ziņojumā apstiprinājusi iepriekš rakstīto, ka gadi kopš 2015. gada bija karstākie 11 gadi novērojumu vēsturē, kamēr 2025. gads kļuva par otro vai trešo (atkarībā no izmantotās datu kopas) karstāko gadu novērojumu vēsturē ar aptuveni 1,43 ± 0,13 °C virs pirmsindustriālā perioda (1850.–1900. gads) līmeņa.
Pirmo reizi ziņojums iekļauj Zemes enerģijas nestabilitātes rādītāju kā vienu no pamata klimata indikatoriem. Šis rādītājs novērtē tempu, kādā enerģija iekļūst un atstāj Zemes sistēmu. Stabilā klimatā absorbētā Saules enerģija ir aptuveni tādā pašā daudzumā, kā no sistēmas izejošā enerģija. Tomēr šis līdzsvars ir izjaukts, siltumnīcefekta gāzu koncentrācijai atmosfērā sasniedzot augstāko vērtību pēdējos vismaz 800 tūkstošos gadu. Enerģijas nestabilitātes rādītājs ir audzis, kopš to sāka novērot 1960. gadā, un 2025. gadā tas ir sasniedzis jaunu maksimālo vērtību.
Atmosfēras sasilšanu piezemē reprezentē tikai 1% no liekās enerģijas, kamēr aptuveni 5% tiek uzglabāti kontinentālajās sauszemes masās, bet 3% liekās siltumenerģijas silda un kausē ledājus.
Vairāk nekā 91% no liekā siltuma uzglabājas okeānos, kas darbojas kā milzīgs aizsargs pret vēl augstākām temperatūrām virs sauszemes. Okeāna siltuma saturs sasniedza jaunu rekordu 2025. gadā. Tā sasilšanas temps 2005.–2025. gadu periodā ir vairāk nekā dubultojies, salīdzinot ar 1960.–2005. gadu periodu, sasniedzot aptuveni 11,0–12,2 zetadžoulus gadā, kas ir 18 reizes vairāk, nekā cilvēces viena gada enerģijas patēriņš.
Ziņojuma papildinājumā sniegts ieskats 2025. gada ekstremālajos laikapstākļos, akcentējot meteoroloģisko apstākļu ietekmi uz piespiedu cilvēku migrāciju un pārtikas pieejamību. Papildinājums tika izveidots, balstoties uz sniegto informāciju no dažādām starptautiskām ar migrāciju un pārtikas rezervēm saistītām organizācijām, kā arī PMO dalībvalstīm, kuru vidū ir arī Latvija.
Pat ja Latvijā 2025. gads kopumā kļuva par 4. siltāko novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), vairāki ierasti siltās sezonas mēneši (maijs, jūnijs, augusts) bija vēsāki nekā norma (1991.–2020. gads), un salnas, kas tika piedzīvotas vēl maijā, radīja zaudējumus arī Latvijas lauksaimniekiem. Vairāk par pagājušā gada laika apstākļiem Latvijā iespējams uzzināt gada apskatā.