PMO apstiprina, ka 2025. gads bija viens no siltākajiem gadiem vēsturē
Pasaules Meteoroloģijas organizācija (PMO) ir apstiprinājusi jau iepriekš novembra sākumā rakstīto, ka 2025. gads bija viens no trim siltākajiem gadiem novērojumu vēsturē, turpinot nepieredzēti augstu globālo temperatūru virkni. Pēdējie 11 gadi ir bijuši 11 siltākie vēsturē, un okeānu sasilšana nemitīgi turpinās. Martā PMO publicēs pilno 2025. gada klimata stāvokļa apskatu.
Īsumā:
- Pēdējie 11 gadi ir bijuši 11 siltākie vēsturē.
- La Niña īslaicīgais dzesēšanas efekts nemaina ilgtermiņa temperatūru trendu.
- Okeānu sasilšana nemitīgi turpinās.
- PMO apvieno astoņas datu kopas vienā autoritatīvā informācijas avotā.
- Starptautiska datu apmaiņa ir klimata monitoringa pamatā.
Saskaņā ar PMO apvienotu starptautisku astoņu datu kopu analīzi, globālā vidējā gaisa temperatūra piezemē bija par 1,44 °C (ar nenoteiktības robežu ± 0,13 °C) augstāka nekā 1850.–1900. gada vidējā. Divas no izmantotajām datu kopām ierindoja 2025. gadu kā otro siltāko 176 gadu vēsturē, bet pārējās sešas – kā trešo siltāko.
Pēdējie trīs gadi (2023–2025) ir trīs siltākie gadi visās astoņās datu kopās, un to vidējā temperatūra ir par 1,48 °C (± 0,13 °C) augstāka nekā pirmsindustriālajā laikmetā. Arī pēdējie vienpadsmit gadi (2015–2025) ir vienpadsmit siltākie visās astoņās datu kopās.
Sešas no astoņām datu kopām balstās uz mērījumiem veiktiem meteoroloģiskajās stacijās, kuģos un bojās, izmantojot statistiskās metodes datu iztrūkumu aizpildīšanai. Divas no datu kopām – ERA5 un JRA-3Q – ir reanalīzes, kas apvieno pagātnes novērojumus, tostarp satelītu datus, ar modeļiem, lai izveidotu konsekventas laikrindas vairākiem klimata mainīgajiem, tostarp temperatūrai. Datu kopas izmanto atšķirīgas metodoloģijas, tāpēc tām ir nedaudz atšķirīgi temperatūru rādītāji un pat gadu rangi. 2025. gads tika ierindots otrajā vietā divās no datu kopām, savukārt pārējās – trešajā vietā.
2025. gada faktiskās globālās gaisa temperatūras novērtējums ir 15,08 °C, tomēr faktiskajai temperatūrai ir daudz lielāka nenoteiktības robeža (ap 0,5 °C) nekā temperatūras novirzei.
Okeāni
Atsevišķs pētījums, kas publicēts žurnālā Advances in Atmospheric Sciences, norādīja, ka okeānu temperatūras 2025. gadā bija vienas no augstākajām vēsturē, atspoguļojot ilgtermiņa siltuma uzkrāšanos klimata sistēmā.
Aptuveni 90% no globālās sasilšanas radītā liekā siltuma tiek uzglabāts okeānā, padarot okeānu siltumu par svarīgu klimata pārmaiņu rādītāju. No 2024. līdz 2025. gadam globālais augšējo 2000 m okeānu siltuma daudzums palielinājās par apmēram 23 ± 8 zētadžouliem (ZJ) salīdzinājumā ar 2024. gadu, saskaņā ar pētījumu, ko vadīja Ķīnas Zinātņu akadēmijas Atmosfēras fizikas institūts. Tas ir aptuveni 200 reizes vairāk nekā pasaules kopējā saražotā elektroenerģija 2024. gadā.
Reģionāli aptuveni 33% no pasaules okeāniem pagājušā gada apstākļi ierindojās starp trim siltākajiem novērojumu vēsturē (1958.–2025. gads), savukārt aptuveni 57% teritorijas apstākļu bija piecu siltāko vidū, tostarp tropos un Dienvidatlantijas okeānā, Vidusjūrā, Ziemeļindijas okeānā un Dienvidu okeānā, uzsverot plašo okeānu sasilšanu visos baseinos.
Pētījumā konstatēts, ka gada vidējā globālā jūras virsmas temperatūra 2025. gadā bija par 0,49 °C augstāka nekā 1981.–2010. gada vidējā un par 0,12 ± 0,03 °C zemāka nekā 2024. gadā, kas atbilst La Niña apstākļiem, bet pagājušais gads tik un tā ierindojas kā trešais siltākais gads vēsturē.
