Sniega segas biezuma rekords
1931. gada 16. martā
Mūsdienās klimatiskajos apskatos un normu aprēķinos sniega segas biezumam LVĢMC izmanto datus no 32 novērojumu stacijām. Šo staciju vēsturiskie diennakts sniega segas biezuma dati ir digitalizēti vismaz kopš 1945. gada, un to pārklājums laikā ir pietiekams, lai šajā periodā dati būtu savstarpēji salīdzināmi.
Taču vēsturiski Latvijā ir bijis daudz vairāk novērojumu staciju un posteņu, kur dažādos periodos veikti sniega segas biezuma novērojumi, un, lai gan to visu dati nav pilnībā digitalizēti, tie ir pietiekami, lai veiktu analīzi par sniega segas biezuma rekordiem Latvijā.
Latvijas sniega segas biezuma rekords novērots pirms gandrīz pilnas simtgades – 1931. gada 16. martā Gureļos. Tā bija meteoroloģiskā papildstacija Vidzemes augstienes dienvidaustrumu daļā, tagadējā Aronas pagasta teritorijā Madonas novadā, un darbojās no 1924. līdz 1987. gadam.
1930./1931. gada ziemā Gureļos ilgstoša sniega sega izveidojās decembra 1. dekādes beigās un noturējās līdz pat aprīļa beigām. Ziemas laikā sniega sega pakāpeniski pieauga, 13. janvārī sasniedzot 50 cm un 27. februārī 100 cm. Maksimālo biezumu sniega sega sasniedza 16. martā – 130 cm, kas ir visas Latvijas sniega segas biezuma rekords. Šādā biezumā sniega sega noturējās gandrīz nedēļu un tad sāka samazināties.
|
|
Citviet Latvijā 1931. gada marta 2. dekādē arī bija bieza sniega sega, kaut nekur citur tā nepārsniedza 100 cm. Novērojumu stacijās vistuvāk Gureļiem tā sasniedza 70 cm Gulbenē un 56 cm Priekuļos. Attālāk biezākā sniega sega bija Aucē (77 cm) un Daugavpilī (68 cm), bet visplānākā tā bija Liepājā un Jelgavā (25 cm un 28 cm).