Latvijas aukstuma rekords
1956. gada 8. februārī
Sasniegtie rekordi
Janvāra beigās 1956. gadā Latviju sasniedza stiprs sals. Valsts vidējā gaisa temperatūra pazeminājās no +0,2 °C 22. janvārī līdz −14,0 °C 26. janvārī un turpināja pazemināties, aukstuma periodam pirmo kulmināciju sasniedzot 31. janvārī, kad Latvijas vidējā gaisa temperatūra bija −30,8 °C un Daugavpilī reģistrēta minimālā gaisa temperatūra −42,7 °C. Šī diena joprojām ir aukstākā, kāda vidēji Latvijā jebkad bijusi, savukārt Daugavpilī reģistrētā minimālā temperatūra uzstādīja jaunu Latvijas aukstuma rekordu.
Pirms tam Latvijas aukstuma rekords piederēja 1940. gada janvārim – 16. janvārī Skultē minimālā gaisa temperatūra bija −41,8 °C, bet jau nākamajā dienā Rucavā reģistrēta minimālā gaisa temperatūra −42,2 °C, pārspējot iepriekšējā dienā uzstādīto rekordu. Šis rekords noturējās 16 gadus.
Tomēr tās nebija stāsta beigas – pēc pāris siltākām dienām gaisa temperatūra atkārtoti pazeminājās un turpat Daugavpilī naktī uz 8. februāri pārsniedza tikko uzstādīto rekordu, gaisam atdziestot līdz −43,2 °C. Latvijas vidējā gaisa temperatūra 8. februārī bija −27,5 °C.
Citviet Latvijā šīs bijušas rekordaukstas dienas līdz pat mūsdienām. 31. janvārī staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi uzstādīti visās novērojumu stacijās, izņemot Madonu un Mērsragu. Deviņās stacijās šajā dienā uzstādīts stacijas janvāra minimālās gaisa temperatūras rekords, turklāt Alūksnē 31. janvārī novērotie −37,4 °C ir arī stacijas gada aukstuma rekords. Nākamajā dienā – 1. februārī – reģistrēti diennakts rekordi visās stacijās, izņemot Madonu, 14 stacijās uzstādīts stacijas februāra aukstuma rekords, un sešās no tām (Dagdā, Dobelē, Rēzeknē, Saldū, Skrīveros, Stendē un Zīlānos) tas ir arī stacijas visa gada aukstuma rekords. 8. februārī staciju diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi reģistrēti visās novērojumu stacijās, izņemot Madonā un Mērsragā. Sešās stacijās reģistrēts stacijas februāra aukstuma rekords, Pāvilostā stacijas gada aukstuma rekords, savukārt Daugavpilī nacionālais aukstuma rekords.
Kopš 1956. gada vistuvāk jaunam aukstuma rekordam esam bijuši 1978. gada decembrī Zosēnos – 30. decembrī novērots −41,5 °C un 31. decembrī −42,9 °C sals.
Sinoptiskā situācija
Aukstā gaisa masa, kas ļāva sasniegt Latvijas absolūto aukstuma rekordu, atceļoja pie mums no Sibīrijas. Sibīrijas reģionā šādas gaisa masas ziemas laikā nav liels retums, tomēr, lai tās nokļūtu Baltijas valstīs, jāpastāv noteiktai sinoptiskai situācijai. 1956. gadā aukstā gaisa masa savu ceļu pie mums uzsāka jau 2.–3. februārī un tai pārvietoties palīdzēja ciklons, kas no Sibīrijas pārvietojās uz rietumiem Baltijas virzienā. Ciklona trajektorija un izmērs noteica to, ka plašā teritorijā uz austrumiem no Latvijas pūta ziemeļaustrumu, austrumu, bet vēlāk virs Latvijas arī ziemeļu vējš. Šo vēju ietekmē 8. februārī aukstā gaisa masa ieplūda teritorijā virs Latvijas, bet vēlāk, 9.–10. februārī jau tālāk sasniedza Eiropas centrālo daļu. Gaisa masa virs mūsu reģiona saglabājās visai auksta vēl turpmāko nedēļu, tomēr tā sāka zaudēt savas īpašības un sals pēc 8. februāra mazinājās.