Informācija sagatavota, izmantojot operatīvos novērojumu datus, kuriem veikta tikai pamata kvalitātes kontrole.
Gads, 2021
Lai gan 2021. gads nesekoja 2019. un 2020. gada pēdās un nekļuva par siltāko gadu novērojumu vēsturē, tas ar vidējo gaisa temperatūru +7,0 °C bija 0,2 °C siltāks par klimatisko standarta normu (1991.-2020. gads). Līdz ar to 2021. gads bija jau 9. secīgais gads, kas ir siltāks par klimatisko standarta normu.
Lielākajā daļā novērojumu staciju 2021. gads bija 0,1 °C siltāks par normu, piekrastes rajonos pat 0,4 līdz 0,5 °C siltāks par normu. Savukārt Alūksnē un Bauskā gada vidējā gaisa temperatūra bija zemāka par normu.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021. gadā bija 676,3 mm, kas ir 1% zem gada normas (685,6 mm). Līdz ar to 2021. gads bija jau 4. gads pēc kārtas, kura nokrišņu daudzums bija mazāks nekā ierasti. Vislielākais nokrišņu daudzums tika reģistrēts Rucavā – 1062,7 mm, kas ir lielākais gada kopējais nokrišņu daudzums, kas novērots šajā novērojumu stacijā, bet vismazākais nokrišņu daudzums bija Dobelē – 470,8 mm.
Gaisa temperatūras amplitūda 2021. gadā bija 64,7 °C, no -31,0 °C 17. janvārī Jelgavā līdz +33,7 °C 21. jūnijā Daugavgrīvā un Pāvilostā, 13. jūlijā Liepājā un 16. jūlijā Daugavpilī. Gada laikā bija gan ievērojami aukstuma periodi, kuru ietekmē bija stiprākais sals pēdējos gados, gan arī gandrīz mēnesi ilgs karstuma periods, kamdēļ vasara bija karstākā novērojumu vēsturē. Kopumā 2021. gadā tika pārspēti 199 diennakts maksimālās gaisa temperatūras un 18 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi. Lielākā daļa no maksimālās gaisa temperatūras rekordiem (137) tika pārspēti vasarā un starp šiem rekordiem bija arī 4 nacionālie diennakts rekordi (20., 21., 22. un 23. jūnijam), 8 novērojumu staciju mēnešu un 19 novērojumu staciju dekāžu rekordi.
Lielākajā daļā Latvijas 2021. gadā Saules spīdēšanas ilgums bija virs 1983.-2020. gadu vidējās vērtības. Vissaulainākais gads bija valsts dienvidrietumos, kur atsevišķās vietās 2021. gadā Saule spīdēja līdz 160 stundām vairāk nekā ierasts. Savukārt valsts galējie ziemeļaustrumi bija vienīgā vieta valstī, kur pērn Saule spīdēja mazāk nekā parasti – līdz 80 stundām mazāk nekā vidēji 1983.-2020. gadu periodā.
Ziema
Vidējā gaisa temperatūra 2020./2021. gada ziemā bija -2,8 °C, kas ir 0,4 °C zem gadalaika normas (1991.-2020. gads). Līdz ar to šī ziema bija aukstākā un pirmā, kas vēsāka par normu, kopš 2012./2013. gada ziemas. Ziemas pirmajā pusē gaisa temperatūra lielākoties bija augstāka par normu, bet janvāra vidū bija stiprākais sals pēdējos gados – 17. janvārī novērojumu stacijā Jelgavā gaisa temperatūrai pazeminoties līdz -31,0 °C, kas ir zemākā reģistrētā gaisa temperatūra Latvijā kopš 2017. gada janvāra. Janvāra beigās Latvijā bija atkusnis, bet, neskatoties uz to, tas bija pirmais mēnesis kopš 2019. gada janvāra, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par 0 °C. Līdz ar to 23 secīgi mēneši ar vidējo gaisa temperatūru virs 0 °C ir ilgākais šāds periods novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada), kas ir divreiz ilgāk nekā līdzšinējais rekords 11 mēneši (novērots 9 reizes). Februāra beigās Latvijā strauji iestājās pavasaris. Kolkā 25. februārī gaisa temperatūra sasniedza +14,3 °C, kas ir jauns Kolkas februāra un Latvijas 25. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords. Šī siltuma ietekmē upēs sākās pavasara pali un Carnikavā 3. martā ūdens līmenis bija 325 cm virs stacijas nulles atzīmes, kas ir otrais augstākais pavasara palu maksimums Carnikavā, atpaliekot vien no 1968. gada paliem.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2020./2021. gada ziemā bija 88,7 mm, kas ir 39% zem gadalaika normas – 144,6 mm (1991.-2020. gads). Visi ziemas mēneši bija sausāki par normu. Visvairāk nokrišņu (137,5 mm) bija Kalnciemā. Līča efekta nokrišņu dēļ Kalnciems bija vienīgā novērojumu stacija, kurā ziemas nokrišņu daudzums nebija mazāks par normu. Savukārt vismazākais ziemas nokrišņu daudzums bija Zīlānos – 53,3 mm.
Pirmā sniega sega Latvijā izveidojās 2020. gada 17. novembrī Alūksnē, Dagdā un Piedrujā, bet noturīga sniega sega lielākajā daļā no valsts bija no janvāra sākuma līdz februāra beigām. Visilgāk noturīga sniega sega tika novērota Alūksnē, kur 23. decembrī uzsnigusī vienlaidu sniega sega nokusa tikai 2. martā. Ziemas visbiezākā sniega sega (52 cm) tika novērota 31. janvārī Lielpečos, kas ir biezākā sniega sega Latvijā kopš 2013. gada aprīļa, kad Alūksnē tika reģistrēta 70 cm bieza sniega sega. Vairākās novērojumu stacijās šogad sniega sega bija biezākā pēdējos 10 gados.
Pavasaris
Vidējā gaisa temperatūra Latvijā 2021. gada pavasarī (marts-maijs) bija +5,8 °C, kas ir 0,1 °C zem gadalaika normas (1991.-2020. gads). Līdz ar to pirmo reizi kopš 2013. gada divi secīgi gadalaiki bija vēsāki par normu. Marts ar vidējo gaisa temperatūru +1,3 °C bija 1,1 °C siltāks par normu, savukārt aprīlis ar vidējo gaisa temperatūru +5,4 °C un maijs ar +10,6 °C bija attiecīgi 0,7 un 0,8 °C vēsāki par normu.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā 2021. gada pavasarī bija 152,7 mm, kas ir 24% virs gadalaika normas – 123,1 mm (1991.-2020. gads). Visvairāk nokrišņu šopavasar bija Zosēnos (262,1 mm), savukārt mazākais nokrišņu daudzums bija Mērsragā – 38,4 mm. Marts un aprīlis bija sausāki par normu, tomēr pavasaris kopumā bija mitrāks nekā ierasts, jo maijs ar kopējo nokrišņu daudzumu 88,3 mm bija 4. mitrākais maijs novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Lielais nokrišņu daudzums maijā un aukstuma periodi aprīlī un maijā ietekmēja lauksaimnieku ražas sēšanu un citus pavasara darbus.
Vasara
Šī vasara (jūnijs-augusts) Latvijā bija siltākā novērojumu vēsturē (kopš 1924. gada). Vasaras vidējā gaisa temperatūra bija +18,8 °C, kas ir 0,4 °C augstāk par līdzšinējo rekordu – 2010. gada vasaru, un 2,1 °C virs gadalaika normas (1991.-2020. gads). Ilgstošā karstuma ietekmē jūnijs ar vidējo gaisa temperatūru +18,9 °C kļuva par siltāko novērojumu vēsturē, par 0,3 °C pārspējot 2019. gada jūnija rekordu, bet jūlijs ar +21,5 °C atkārtoja 2010. gada jūlija rekordu. Vien augustā gaisa temperatūra ilgstošāk pazeminājās zem normas, tam ar vidējo gaisa temperatūru +16,0 °C esot 0,9 °C vēsākam par normu.
Šovasar vasaras dienu un tropisko nakšu bija vairāk nekā ierasts, kā arī uzstādīti jauni tropisko nakšu rekordi – Jelgavā (3 tropiskās naktis), Mērsragā (7), Rīgā (19), Skultē (8) un Stendē (3). Rīgā novērotās 19 tropiskās naktis ir arī jauns Latvijas rekords, par 5 tropiskajām naktīm pārspējot 2010. un 2018. gada rekordu. Vēl 6 novērojumu stacijās tika atkārtots tropisko nakšu skaita rekords.
Vasaras kopējais nokrišņu daudzums Latvijā bija 232,8 mm, kas ir 5% virs gadalaika normas (222,6 mm). Vasaras sezonā nokrišņus lielākoties nesa konvektīvie procesi, kuru ietekmē bieži tika novērotas ekstremālas lietusgāzes, piemēram, Rucavā 5. jūlijā kopumā nolija 83,2 mm, kas ir 3. lielākais diennakts nokrišņu daudzums, kāds reģistrēts šajā novērojumu stacijā. Tomēr bija arī vairākas dekādes, kad daudzviet nokrišņu nebija, vai arī to daudzums nesasniedza pat 0,1 mm.
Jūnijs un jūlijs vidēji Latvijā bija sausāki par normu – jūnija kopējais nokrišņu daudzums 41 mm bija 42% mazāks par normu, bet jūlijā kopumā nolija 57,1 mm (25% zem normas). Augusts bija pirmais mēnesis kopš 2017. gada septembra, kad visās novērojumu stacijās mēneša kopējais nokrišņu daudzums pārsniedza normu, un ar kopējo nokrišņu daudzumu 134,6 mm (75% virs normas) tas kļuva par 6. mitrāko augustu novērojumu vēsturē.
Rudens
2021. gada kalendārā rudens (septembris-novembris) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,6 °C, kas ir 0,5 °C virs gadalaika normas (1991.-2020. gads). Valsts rietumu un centrālajos rajonos rudens bija 0,4-0,7 °C siltāks par normu, bet valsts austrumos rudens mēneši kopumā bija 0,2-0,4 °C siltāki par normu.
Rudens pirmā puse lielākoties bija vēsāka par normu, tamdēļ septembris ar vidējo gaisa temperatūru +11,1 °C bija 1,2 °C vēsāks par normu (1991.-2020. gads), kļūstot par vēsāko septembri kopš 2008. gada. No oktobra vidus līdz rudens beigām gaisa temperatūra galvenokārt bija virs normas, līdz ar to gan oktobris, gan novembris bija siltāki par normu. Oktobra vidējā gaisa temperatūra bija +8,1 °C (1,3 °C virs normas), bet novembra: +3,6 °C (1,4 °C virs normas).
Kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā 2021. gada rudenī bija 181,2 mm, kas ir 7% zem gadalaika normas (195,3 mm, 1991-2020. gads). Visvairāk nokrišņu rudenī bija Rucavā – 338,9 mm, bet vismazāk Daugavpilī – 111,3 mm.
2021./2022. gada ziemas sākums
2021./2022. gada ziema iesākās ar stipru salu un snigšanu. Decembra pirmajā dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -7,7 °C, kas ir 7,5 °C zem normas un ir vēsākais decembra sākums kopš 2002. gada, kad decembra pirmajās 10 dienās vidējā gaisa temperatūra bija -7,9 °C. Decembra sākumā bieži puteņoja un stipri sniga, tamdēļ daudzreiz tika izsludināti brīdinājumi. Trešajā decembrī pirmo reizi tika izsludināts sarkanā līmeņa brīdinājums Rīgai par snigšanu. Visbiezākā sniega sega līdz šim 2021./2022. gada ziemā tika novērota Siguldā 5. decembrī – 39 cm.
Decembra turpinājumā salam sekoja atkusnis, kura laikā visā valstī nokusa sniega sega un sākās pali, savukārt Ziemassvētkos Latvijā atgriezās sals un sniegs, 2021. gada Ziemassvētkiem esot sniegotākajiem kopš 2012. gada.
Kopumā decembra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -4,1 °C, kas ir 3,0 °C zem normas (1991. 2020. gads), šim decembrim esot aukstākajam pēdējos 9 gados.