Aprīlis
Aprīlis ir otrais pavasara mēnesis. Dienas kļūst garākas, gaisa temperatūra paaugstinās, mēneša beigās sākas masveidīga koku un krūmu lapu plaukšana, atlido daudzi gājputni. Aprīlī ierasti sākas veģetācijas periods. Aprīlis ir gada sausākais mēnesis, tajā ir gan mazākais dienu skaits ar nokrišņiem, gan arī mazākais kopējais nokrišņu daudzums. Klimata pārmaiņu rezultātā tas kļuvis kā siltāks, tā sausāks.
Klimatiskās normas periods (1991.-2020. gads)
Aprīlī vidējā gaisa temperatūra valstī sasniedz +6,1 °C. Reģionāli vidējā gaisa temperatūra atšķiras nedaudz. Vēsākais aprīlis ir jūras piekrastē, Kolkā (+4,5 °C), bet siltākais – Rīgā (+7,4 °C).
Aprīļa vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +11,0 °C, valsts teritorijā tā ir no +8,3 °C Kolkā līdz +12,4 °C Jelgavā. Savukārt vidējā minimālā gaisa temperatūra ir +1,3 °C, valsts teritorijā tā ir no +0,1 °C Zosēnos līdz +2,9 °C Rīgā.
Aprīļa mēnesī, bieži valdot anticikloniem, arī dienu skaits ar nokrišņiem ir vismazākais no visiem mēnešiem. Vidēji nokrišņi (vismaz 1 mm) ir tikai 7 dienās. Vietām Baltijas jūras piekrastē (Liepājā, Rucavā) nokrišņi ierasti ir tikai 6 dienas mēnesī, kamēr Alūksnē un Priekuļos vidēji ir 9 dienas ar nokrišņiem.
Aprīlis ir gada sausākais mēnesis, nokrišņu daudzums šajā mēnesī ir 35,8 mm. Vismazāk nokrišņu ir Liepājā (28,6 mm), bet visvairāk – Priekuļos (42,2 mm).
Līdz ar gaisa temperatūras paaugstināšanos sarūk arī sniega sega. Tās vidējais biezums ir 1 cm. Valsts teritorijā tas ir no 0 cm piekrastē līdz 2 cm Alūksnē.
Aprīlī vidēji Latvijā ir 2 dienas ar sniega segu (vismaz 1 cm). Visbiežāk sniega sega ir novērojama Alūksnē - vidēji 5 dienas, savukārt vismazāk - Kuldīgā, Liepājā un Rucavā un Ventspilī, kur aprīlī sniega sega ir vidēji 1 dienu.
Saules spīdēšanas ilgums aprīlī vidēji Latvijā ir 204 stundas.
Klimatiskās normas (1991.-2020. gads) izmaiņas pret klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads)
Salīdzinot ar klimatiskās references periodu (1961.-1990.), aprīļa vidējā gaisa temperatūra palielinājusies par 1,5 grādiem, tikpat cik martā.
Nokrišņu daudzums laikā no 1991. līdz 2020. gadam, salīdzinot ar klimatiskās references periodu, ir samazinājies par 3,1 mm, aprīlim kļūstot par gada sausāko mēnesi.
Fenoloģiskie novērojumi
Starp kokiem vieni no agrākajiem ziedētājiem ir parastā lazda un baltalksnis, kuri visbiežāk sāk ziedēt aprīļa pirmajā nedēļā (ap 1. aprīli), tas notiek vienlaikus ar līdaku nārstošanu un baltā stārķa, baltās cielavas un zosu atlidošanu. Otrajā aprīļa dekādē izlido pirmie taureņi, sāk ziedēt zilās vizbulītes, ziemas miegu «beidz» (tas ir, parādās) eži un vardes. Pirmajai no kokiem un krūmiem lapas plaukst ērkšķogai – 16. aprīlī, savukārt visvēlāk – osim – 24. maijā. Aprīļa beigās, maija sākumā sāk ziedēt apses, pienenes, kļavas, jāņogas, bērzi un vītoli. Aprīļa beigās un maija sākumā Latvijas dabā vērojama masveida lapu plaukšana un daudzu augu ziedēšana. Ap 22. aprīli notiek pļavu zaļošanas sākums un novērojams arī parastās ievas lapu plaukšanas sākums.
Agrās pavasara fenoloģiskās fāzes, kuru iestāšanās raksturu lielākoties ietekmē gaisa temperatūras svārstības, variē lielākā amplitūdā nekā vasaras vai vēlā pavasara fāzes, piemēram, parastā lazda un baltalksnis Latvijas teritorijā visbiežāk zied ap 1. aprīli, savukārt visagrākā vērtība fiksēta 1990. gadā, kad lazdas un baltalkšņi sākuši ziedēt jau 24. decembrī, bet vēlākā ziedēšana ir bijusi 12. maijā, kas norāda, ka agrā pavasara fāzes iestāšanās vērtības gadu no gada var variēt pat 4 mēnešu intervālā.
Aprīļa vidū, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra pakāpjas virs +5 grādiem un sākas veģetācijas sezona, sāk zaļot pļavas. Tas ir arī lapu plaukšanas laiks.
Ekstremālie un interesantie novērojumi
Meteoroloģisko novērojumu vēsturē aukstākais aprīlis bijis 1929. gadā (-0,4 °C), bet siltākais – 2000. gadā (+9,4 °C). Vismazāk nokrišņu bijis 2019. gadā (2,9 mm), bet visvairāk – 1977. gadā (91,2 mm).
Diennakts maksimālā gaisa temperatūra aprīlī var paaugstināties virs +27 grādu atzīmes. Rekordi novēroti 2000. gada 24. aprīlī, kad Rīgā bija +27,9 °C, Stendē +27,5 °C, Jelgavā +27,4 °C un Pāvilostā +27,3 °C, arī 1950. gada 23. aprīlī Daugavpilī novēroti +27,4 °C.
Diennakts minimālās gaisa temperatūras aprīlī var būt ap -20 grādiem. Rekords novērots 1963. gada 2. aprīlī Zosēnos, kur gaiss atdzisa līdz -21,4 °C. Auksts bijis arī 1963. gada 4. aprīlī, kad Daugavpilī fiksēti -18,6 °C, 1942. gada 4. aprīlī, kad Ainažos novēroti -18,8 °C, arī 1963. gada 1. un 3. aprīlī Zosēnos bija -19,3 grādu sals.
Diennakts nokrišņu daudzuma rekordu sasniedza Jelgavā 1906. gada 20. aprīlī, kur nolija 98,0 mm. Daudz lijis arī Smiltenē 2001. gada 28. aprīlī (58,7 mm), Zosēnos 2001. gada 28. aprīlī (49,3 mm), Priekuļos 1959. gada 19. aprīlī (48,0 mm) un Smiltenē 1959. gada 19. aprīlī (47,4 mm).
Daudziem atmiņās palikušas 2001. gada Lieldienas (15. aprīlī), kad daudzviet Latvijā intensīvi sniga un putināja, gluži kā Ziemassvētkos.
2013. gada 9. aprīlī Alūksnē sniega sega sasniedza 70 cm biezumu.
Nelabvēlīgās un bīstamās parādības
No nelabvēlīgām parādībām aprīlī iespējama migla un ļoti reti – sniegputenis, apledojums un arī krusa. Pērkona negaiss jau iespējams biežāk, mēnesī vidēji novērotas 694 zibens izlādes.