Atjaunots: 05.04.2023.
Ventspils pilsēta
Gaisa temperatūra
2022. gadā vidējā gaisa temperatūra Ventspils pilsētā bija +8,3 °C , šim gadam esot 0,6 °C siltākam par 1991.-2020. gada normu (+7,7 ºC).
Klimatiskās standarta normas periodā (1991.-2020. gads) Ventspils pilsētā vissiltākie mēneši ir jūlijs un augusts, to vidējā gaisa temperatūra ir +17,7 ºC. Savukārt visaukstākais gada mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru -1,2 ºC ir februāris.
Visā novērojumu periodā visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Ventspils pilsētas novērojumu stacijā “Ventspils” ir +37.8 ºC (novērota 2014. gada 4. augustā). Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-31.6 ºC) meteoroloģisko novērojumu stacijā “Ventspils” reģistrēta 1942. gada 25. janvārī, līdz ar to ekstremālo gaisa temperatūru amplitūda ir 69.4 ºC.
Nokrišņu daudzums
2022. gadā kopējais nokrišņu daudzums Ventspils pilsētā bija 761,5 mm, šim gadam esot 9% mitrākam par 1991.-2020. gada normu (701 mm).
Ventspils pilsētā gada nokrišņu daudzums klimatiskās standarta normas periodā ir vidēji 701 mm. Mēnešu griezumā visvairāk nokrišņu ir oktobrī (85,8 mm), bet vismazāk – aprīlī, kad kopējais nokrišņu daudzums sasniedz vidēji 32,4 mm.
Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.-2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Ventspils pilsētā paaugstinājusies par 1,1 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 34,2 mm.
Vēja ātrums un virziens
Līdzšinējās normas periodā (1991. - 2020. gads) novērojumu stacijā “Ventspils” vidējais vēja ātrums ir 4,4 m/s. Vējainākais mēnesis ir decembris, tā vidējais vēja ātrums ir 5,2 m/s un tas galvenokārt pūš no dienvidiem. Normas periodā mierīgākais vējš ir jūlijā un augustā, to vidējais vēja ātrums ir 3,9 m/s. Novērojumu stacijā “Ventspils” vidēji 1% gada ir bezvējš. Vējainākais gadalaiks ir ziema ar vidējo vēja ātrumu 5 m/s.
Prognozētās klimata pārmaiņas
Novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku un vidi palīdz nākotnes klimata pārmaiņu scenāriji, kas sniedz ieskatu, kā turpmāk var mainīties klimatiskie apstākļi. Pašvaldību apskatos izmantoti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā izstrādātie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas scenāriji RCP 4.5 un RCP 8.5. Scenārijs RCP 4.5 ir SEG emisiju stabilizācijas scenārijs un raksturo vidējas klimata pārmaiņas, savukārt RCP 8.5 scenārijs ir augstu SEG emisiju scenārijs, kas raksturo nozīmīgas klimata pārmaiņas. Detalizētāks klimata pārmaiņu scenāriju apraksts ir pieejams LVĢMC ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai".
Nākotnes prognozes liecina, ka gada vidējā gaisa temperatūra Ventspils pilsētā turpinās paaugstināties. Gadsimta beigās (2071.-2100. gads), atbilstoši vidēju klimata pārmaiņu scenārijam, gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +9,8 ºC, tas ir, būs par 2,1 ºC augstāka nekā 1991.-2020. gadu periodā. Savukārt nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārija gadījumā gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +11,7 ºC, tas ir, būs par 4 ºC augstāka nekā mūsdienās.
Būtiski saruks sala dienu skaits - no vidēji 88 sala dienām 1991.-2020. gadu periodā līdz 50 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 26 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.-2100. gadu periodā.
Vasaras dienu skaits pieaugs - no vidēji 11 vasaras dienām 1991.-2020. gadu periodā līdz 36 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 61 dienai pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.-2100. gadu periodā.
Mūsdienās Ventspils pilsētā ir vidēji 1 tropiskā nakts. Pie vidējām klimata pārmaiņām gadsimta beigās prognozētas 8, savukārt pie nozīmīgām klimata pārmaiņām – vidēji 25 tropiskās naktis gadā.
Veģetācijas perioda ilgums no 216 dienām mūsdienās pieaugs līdz 235 vai 262 dienām gadsimta beigās, attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Ventspils pilsētā karstuma viļņu ilgums pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis, savukārt aukstuma viļņu - sarucis. Prognozes līdz 21. gadsimta beigām liecina, ka abiem klimatiskajiem indeksiem tendences nemainīsies.
Tiek prognozēts, ka gada nokrišņu summa paaugstināsies, gadsimta beigās sasniedzot 786,3 mm (pieaugums par 85,3 mm) vai pat 818 mm (pieaugums par 117 mm), attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Tāpat pieaugs dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.
Ja vidējais sniega segas biezums klimatiskās normas periodā (1991.-2020.) ir 2,3 cm, tad līdz gadsimta beigām tas saruks līdz 0,7 cm vidēju klimata pārmaiņu gadījumā vai 0,2 cm nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.
Skaidrojumi
Sala dienas - diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra ir zem 0 ºC.
Vasaras dienas - diennaktis, kuru maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz +25 ºC.
Tropiskās naktis - diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra pārsniedz +20 ºC.
Veģetācijas perioda ilgums - dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra virs +5 °C vismaz sešas dienas pēc kārtas.
Karstuma viļņu ilgums - dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts maksimālā gaisa temperatūra ir virs references perioda (1961.-1990. gads) 90. procentiles.
Aukstuma viļņu ilgums - dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem references perioda (1961.-1990. gads) 10. procentiles.
Dienas ar stipriem nokrišņiem - dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 10 mm.
Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem - dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 20 mm.
Lejupielādēt grafiku datus