KLIMATA PORTĀLS

Publicēts: 15.12.2022.

Krāslavas novads

Gaisa temperatūra

2021. gadā vidējā gaisa temperatūra Krāslavas novadā bija +6,3 °C , šim gadam esot 0,1 °C siltākam par 1991.-2020. gada normu (+6,2 ºC).

Klimatiskās standarta normas periodā (1991.-2020. gads) Krāslavas novadā vissiltākais mēnesis ir jūlijs, tā vidējā gaisa temperatūra ir +17,9 ºC. Savukārt visaukstākais gada mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru -4,6 ºC ir janvāris.

Visā novērojumu periodā visaugstākā reģistrētā gaisa temperatūra Krāslavas novada novērojumu stacijā “Dagda” ir +34.7 ºC (novērota 1992. gada 10. augustā). Savukārt viszemākā gaisa temperatūra (-37.6 ºC) meteoroloģisko novērojumu stacijā “Dagda” reģistrēta 1956. gada 1. februārī, līdz ar to ekstremālo gaisa temperatūru amplitūda ir 72.3 ºC.

Nokrišņu daudzums

2021. gadā kopējais nokrišņu daudzums Krāslavas novadā bija 601,9 mm, šim gadam esot 8% sausākam par 1991.-2020. gada normu (652,9 mm).

Krāslavas novadā gada nokrišņu daudzums klimatiskās standarta normas periodā ir vidēji 652,9 mm. Mēnešu griezumā visvairāk nokrišņu ir jūnijā (77,7 mm), bet vismazāk – aprīlī, kad kopējais nokrišņu daudzums sasniedz vidēji 35,6 mm.

Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.-2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Krāslavas novadā paaugstinājusies par 1,2 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 21,1 mm.

Prognozētās klimata pārmaiņas

Novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku un vidi palīdz nākotnes klimata pārmaiņu scenāriji, kas sniedz ieskatu, kā turpmāk var mainīties klimatiskie apstākļi. Pašvaldību apskatos izmantoti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā izstrādātie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas scenāriji RCP 4.5 un RCP 8.5. Scenārijs RCP 4.5 ir SEG emisiju stabilizācijas scenārijs un raksturo vidējas klimata pārmaiņas, savukārt RCP 8.5 scenārijs ir augstu SEG emisiju scenārijs, kas raksturo nozīmīgas klimata pārmaiņas. Detalizētāks klimata pārmaiņu scenāriju apraksts ir pieejams LVĢMC ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai".

Nākotnes prognozes liecina, ka gada vidējā gaisa temperatūra Krāslavas novadā turpinās paaugstināties. Gadsimta beigās (2071.-2100. gads), atbilstoši vidēju klimata pārmaiņu scenārijam, gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +8,8 ºC, tas ir, būs par 2,6 ºC augstāka nekā 1991.-2020. gadu periodā. Savukārt nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārija gadījumā gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +10,9 ºC, tas ir, būs par 4,7 ºC augstāka nekā mūsdienās.

Būtiski saruks sala dienu skaits - no vidēji 140 sala dienām 1991.-2020. gadu periodā līdz 92 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 63 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.-2100. gadu periodā.

Vasaras dienu skaits pieaugs - no vidēji 26 vasaras dienām 1991.-2020. gadu periodā līdz 49 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 70 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.-2100. gadu periodā.

Mūsdienās Krāslavas novadā tropiskās naktis ir bijušas vien atsevišķos gados, vidēji esot mazāk nekā vienai tropiskajai naktij gadā. Pie vidējām klimata pārmaiņām gadsimta beigās prognozētas 3, savukārt pie nozīmīgām klimata pārmaiņām – vidēji 12 tropiskās naktis gadā.

Veģetācijas perioda ilgums no 193 dienām mūsdienās pieaugs līdz 216 vai 235 dienām gadsimta beigās, attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.

Krāslavas novadā karstuma viļņu ilgums pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis, savukārt aukstuma viļņu - sarucis. Prognozes līdz 21. gadsimta beigām liecina, ka abiem klimatiskajiem indeksiem tendences nemainīsies.

Tiek prognozēts, ka gada nokrišņu summa paaugstināsies, gadsimta beigās sasniedzot 721 mm (pieaugums par 68,1 mm) vai pat 731 mm (pieaugums par 78,1 mm), attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.

Tāpat pieaugs dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.

Ja vidējais sniega segas biezums klimatiskās normas periodā (1991.-2020.) ir 6,3 cm, tad līdz gadsimta beigām tas saruks līdz 4 cm vidēju klimata pārmaiņu gadījumā vai 2,1 cm nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.

Skaidrojumi

Sala dienas - diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra ir zem 0 ºC.

Vasaras dienas - diennaktis, kuru maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz +25 ºC.

Tropiskās naktis - diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra pārsniedz +20 ºC.

Veģetācijas perioda ilgums - dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra virs +5 °C vismaz sešas dienas pēc kārtas.

Karstuma viļņu ilgums - dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts maksimālā gaisa temperatūra ir virs references perioda (1961.-1990. gads) 90. procentiles.

Aukstuma viļņu ilgums - dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem references perioda (1961.-1990. gads) 10. procentiles.

Dienas ar stipriem nokrišņiem - dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 10 mm.

Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem - dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 20 mm.