KLIMATA PORTĀLS

Publicēts: 15.12.2022.

Dienvidkurzemes novads

Gaisa temperatūra

2021. gadā vidējā gaisa temperatūra Dienvidkurzemes novadā bija +7,6 °C , šim gadam esot 0,2 °C siltākam par 1991.-2020. gada normu (+7,4 ºC).

Klimatiskās standarta normas periodā (1991.-2020. gads) Dienvidkurzemes novadā vissiltākais mēnesis ir jūlijs, tā vidējā gaisa temperatūra ir +17,6 ºC. Savukārt visaukstākais gada mēnesis ar vidējo gaisa temperatūru -1,7 ºC ir februāris.

Dienvidkurzemes novada pašvaldībā ir 3 meteoroloģisko novērojumu stacijas – “Liepāja”, “Pāvilosta” un “Rucava”. Visaugstākās reģistrētās gaisa temperatūras šajās stacijās ir +35.6 °C (stacijā “Liepāja” 2014. gada 4. augustā); +35.9 °C (stacijā “Pāvilosta” 2014. gada 3. augustā) un +36.5 °C (stacijā “Rucava” 2014. gada 4. augustā).

Savukārt viszemākās reģistrētās gaisa temperatūras šajās stacijās ir -32.9 °C (stacijā “Liepāja” 1942. gada 25. janvārī); -34.1 °C (stacijā “Pāvilosta” 1956. gada 8. februārī) un -37.9 °C (stacijā “Rucava” 1942. gada 25. janvārī).

Līdz ar to ekstremālo gaisa temperatūru amplitūdas ir 68.5 ºC stacijā “Liepāja” , 70.0 ºC stacijā “Pāvilosta” un 74.4 ºC stacijā “Rucava” .

Nokrišņu daudzums

2021. gadā kopējais nokrišņu daudzums Dienvidkurzemes novadā bija 837,2 mm, šim gadam esot 15% mitrākam par 1991.-2020. gada normu (730,5 mm).

Dienvidkurzemes novadā gada nokrišņu daudzums klimatiskās standarta normas periodā ir vidēji 730,5 mm. Mēnešu griezumā visvairāk nokrišņu ir oktobrī (87,7 mm), bet vismazāk – aprīlī, kad kopējais nokrišņu daudzums sasniedz vidēji 32,4 mm.

Salīdzinot klimatisko standarta normu (1991.-2020. gads) ar klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads), gada vidējā gaisa temperatūra Dienvidkurzemes novadā paaugstinājusies par 1,1 ºC, bet nokrišņu daudzums palielinājies par 18,4 mm.

Prognozētās klimata pārmaiņas

Novērtēt klimata pārmaiņu ietekmi uz cilvēku un vidi palīdz nākotnes klimata pārmaiņu scenāriji, kas sniedz ieskatu, kā turpmāk var mainīties klimatiskie apstākļi. Pašvaldību apskatos izmantoti Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes piektajā novērtējuma ziņojumā izstrādātie siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas scenāriji RCP 4.5 un RCP 8.5. Scenārijs RCP 4.5 ir SEG emisiju stabilizācijas scenārijs un raksturo vidējas klimata pārmaiņas, savukārt RCP 8.5 scenārijs ir augstu SEG emisiju scenārijs, kas raksturo nozīmīgas klimata pārmaiņas. Detalizētāks klimata pārmaiņu scenāriju apraksts ir pieejams LVĢMC ziņojumā "Klimata pārmaiņu scenāriji Latvijai".

Nākotnes prognozes liecina, ka gada vidējā gaisa temperatūra Dienvidkurzemes novadā turpinās paaugstināties. Gadsimta beigās (2071.-2100. gads), atbilstoši vidēju klimata pārmaiņu scenārijam, gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +9,7 ºC, tas ir, būs par 2,3 ºC augstāka nekā 1991.-2020. gadu periodā. Savukārt nozīmīgu klimata pārmaiņu scenārija gadījumā gada vidējā gaisa temperatūra sasniegs +11,6 ºC, tas ir, būs par 4,2 ºC augstāka nekā mūsdienās.

Būtiski saruks sala dienu skaits - no vidēji 109 sala dienām 1991.-2020. gadu periodā līdz 59 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 33 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.-2100. gadu periodā.

Vasaras dienu skaits pieaugs - no vidēji 19 vasaras dienām 1991.-2020. gadu periodā līdz 47 dienām pie vidējām klimata pārmaiņām un līdz vidēji 72 dienām pie nozīmīgām klimata pārmaiņām 2071.-2100. gadu periodā.

Mūsdienās Dienvidkurzemes novadā tropiskās naktis ir bijušas vien atsevišķos gados, vidēji esot mazāk nekā vienai tropiskajai naktij gadā. Pie vidējām klimata pārmaiņām gadsimta beigās prognozētas 4, savukārt pie nozīmīgām klimata pārmaiņām – vidēji 15 tropiskās naktis gadā.

Veģetācijas perioda ilgums no 211 dienām mūsdienās pieaugs līdz 234 vai 260 dienām gadsimta beigās, attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.

Dienvidkurzemes novadā karstuma viļņu ilgums pēdējo 30 gadu laikā ir pieaudzis, savukārt aukstuma viļņu - sarucis. Prognozes līdz 21. gadsimta beigām liecina, ka abiem klimatiskajiem indeksiem tendences nemainīsies.

Tiek prognozēts, ka gada nokrišņu summa paaugstināsies, gadsimta beigās sasniedzot 820,4 mm (pieaugums par 89,9 mm) vai pat 846,7 mm (pieaugums par 116,2 mm), attiecīgi vidēju vai nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.

Tāpat pieaugs dienu skaits ar stipriem un ļoti stipriem nokrišņiem.

Ja vidējais sniega segas biezums klimatiskās normas periodā (1991.-2020.) ir 2,7 cm, tad līdz gadsimta beigām tas saruks līdz 0,8 cm vidēju klimata pārmaiņu gadījumā vai 0,3 cm nozīmīgu klimata pārmaiņu gadījumā.

Skaidrojumi

Sala dienas - diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra ir zem 0 ºC.

Vasaras dienas - diennaktis, kuru maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz +25 ºC.

Tropiskās naktis - diennaktis, kuru minimālā gaisa temperatūra pārsniedz +20 ºC.

Veģetācijas perioda ilgums - dienu skaits gadā starp periodiem, kad pirmo un pēdējo reizi novērota diennakts vidējā gaisa temperatūra virs +5 °C vismaz sešas dienas pēc kārtas.

Karstuma viļņu ilgums - dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts maksimālā gaisa temperatūra ir virs references perioda (1961.-1990. gads) 90. procentiles.

Aukstuma viļņu ilgums - dienu skaits gadā, kad vismaz sešas dienas pēc kārtas diennakts minimālā gaisa temperatūra ir zem references perioda (1961.-1990. gads) 10. procentiles.

Dienas ar stipriem nokrišņiem - dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 10 mm.

Dienas ar ļoti stipriem nokrišņiem - dienu skaits gadā, kad diennakts nokrišņu daudzums ir virs 20 mm.