Informācija sagatavota, izmantojot operatīvo novērojumu informāciju.
Marta 2. dekādes apskats
Marta 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +2,1 °C, kas ir 1,9 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –12,8 °C tika novērota 12. martā Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +14,6 °C tika novērota 20. martā Skrīveros, kas ir jauns Skrīveru 20. marta maksimālās gaisa temperatūras rekords.
Pirmajās dekādes dienās gaisa temperatūra turējās zem normas, bet no 14. marta gaisa temperatūra bija virs normas un novēroti kopumā 16 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtots tika 1 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekords. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras rekordu rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 2. dekādē bija 19,0 mm, kas ir 51% virs dekādes normas (12,6 mm). Visvairāk nokrišņu (28,8 mm) bija Madonā, bet vismazāk Kolkā - 3,1 mm. Vidēji Latvijā marta 2. dekādē bija 4,2 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Ainažos, Lielpečos, Siguldā un Zosēnos - 6 diennaktis, bet vismazāk Kolkā un Mērsragā - 1 diennakts.
Vidējā sniega sega Latvijā marta 2. dekādē bija 11 cm, kas ir 4 cm virs dekādes normas. Vietām Vidzemē un Latgalē sniega sega bija vairāk nekā 10 cm biezāka par normu. Ar sniegu visbagātākais marta vidus (28 cm virs normas) bija Priekuļos, kur 13. martā novērota arī dekādes biezākā sniega sega 59 cm, kas ir biezākā sniega sega kopš 2013. gada, kad Alūksnē 9. aprīlī sniega sega sasniedza 70 cm. Dekādes otrajā pusē gaisam strauji iesilstot, valsts lielākajā daļā vienlaidu sniega sega nokusa.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 2. dekādē bija 78% - no 74% Daugavpilī un Rēzeknē līdz 84% Saldū.
Visstiprākās vēja brāzmas (24,3 m/s) tika novērotas 14. martā Ventspilī.
Marta 2. dekādē dzīvajā dabā bija arvien vairāk vērojami pavasara vēstneši. Pamazām turpināja atgriezties baltie stārķi (Ogre, Bauska, Tērvete), savukārt 16. martā (Skrunda) novērots arī pirmais melnais stārķis. Turpina atgriezties arī slokas (Priekuļi). Kurzemes, Zemgales un arī atsevišķos Vidzemes mežos zied zilās vizbulītes (Ukri, Kandava, Sigulda, Rundāle), atrodamas arī košās Austrijas agrenes. Vietām sākušas ziedēt lazdas, liecinot arī par fenoloģiskā pavasara iestāšanos1.
Novēroti arī pirmie citrontauriņi (Rundāle, Pļaviņas, Grobiņa, Vecumnieki, Krustpils, Dundaga, Ukri, Jūrmala, Jēkabpils, Kandava). Krūkļu baltenis jeb citrontauriņš ziemu pavada kā pieaudzis kukainis. Tas ir vienīgais dzeltenais tauriņš, ko redzam agri pavasarī. Citrontauriņš ir ļoti bieži sastopama suga, kuru var pamanīt lidojam jau pa lielu gabalu visdažādākajās vietās, tai skaitā pilsētās. Siltajās dienās daudzviet no stropiem izlidojušas arī bites1.
Marta 1. dekādes apskats
Marta 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija -1,4 °C, kas ir 0,2 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –26,4 °C tika novērota 10. martā Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +7,7 °C tika novērota 2. martā Bauskā, 2. martā Dobelē.
Dekādes pēdējā dienā tika novērots stiprākais sals kopš 2021. gada decembra un tika pārspēti 2 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi – Dagdā un Madonā. Madonā šis bija arī marta mēneša rekords (stacija strādā kopš 1972. gada). Savukārt Alūksnē tika atkārtots 10. marta zemākās gaisa temperatūras rekords. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras rekordu rīkā.
Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā marta 1. dekādē bija 13,9 mm, kas ir 8% virs dekādes normas (12,9 mm). Visvairāk nokrišņu (32,6 mm) bija Vičakos, bet vismazāk Dobelē - 2 ,0mm. Vidēji Latvijā marta 1. dekādē bija 3,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Siguldā un Vičakos - 6 diennaktis, bet Dobelē šādu diennakšu nebija.
Vidējā sniega sega Latvijā marta 1. dekādē bija 14 cm, kas ir 4 cm virs dekādes normas. Valsts rietumos un centrālajos rajonos sniega sega bija nedaudz plānāka nekā ierasts, bet Vidzemē un Latgalē sniega sega bija biezāka par normu, vissniegotākajam marta sākumam (25 cm virs normas) esot Priekuļos, kur 9. martā tika novērota dekādes biezākā sniega sega 55 cm.
Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā marta 1. dekādē bija 78% - no 75% Liepājā līdz 84% Saldū.
Visstiprākās vēja brāzmas (27,2 m/s) tika novērotas 8. martā Ventspilī.
Kaut arī kopumā marta pirmajā dekādē valdīja ziemīgi laikapstākļi, turpinājās dabas atmoda. Kļavām sākusies sulu cirkulācija. Reģistrēti vairāki agri gājputnu atlidošanas gadījumi. Tā 1. martā Dienvidkurzemes novadā ieraudzīta dzērve, bet 6. martā Saldus novadā novērots meža balodis. 8. martā Ogres novadā novērots lauku balodis, bet Ķekavas novadā – ķīvīte1.
Jau 7. martā Tukuma novadā novērots šī pavasara pirmais baltais stārķis, tas ir viens no agrākajiem novērojumiem vēsturē. Arī dekādes beigās, 9. un 10. martā, no Ogres novada tika saņemtas ziņas par baltā stārķa novērojumiem. Tomēr visticamāk, ka šis stārķis ziemojis mūsu valstī, jo apkārtnē redzēts arī februārī. Svēteļu masveida atgriešanās no siltajām zemēm vēl jāgaida1.
-
Dati no dabasdati.lv un latvijasputni.lv. ↩︎