KLIMATA PORTĀLS
Publicēts: 01.03.2023.
Informācija sagatavota, izmantojot operatīvo novērojumu informāciju.

Februāris, 2023

Februāra apskats

Februāra vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –0,8 °C, kas ir 2,3 °C virs mēneša normas. Mēneša minimālā gaisa temperatūra –23,7 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 14. februārī Rucavā, kas ir jauns Latvijas 14. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords.

Vidējās gaisa temperatūras novirze no normas 2023. gada februārī, °C

Februārī gaisa temperatūra Latvijā bija lielākoties virs normas. Vissiltākais bija mēneša vidus, februāra 2. dekādei esot pat 4,2 °C siltākai par normu. No 13. Līdz 15. februārim tika novēroti arī maksimālās gaisa temperatūras rekordi.


Interakīvā formā grafiks pieejams uz platāka ekrāna

Grafiks
Kopumā februārī tika reģistrēti 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tortap iepriekš minētais Latvijas 14. februāra rekords.
Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras rekordu rīkā!

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februārī bija 45,6 mm, kas ir 13% virs mēneša normas (40,3 mm). Visvairāk nokrišņu (75,7 mm) bija Madonā, bet vismazāk Jelgavā - 21,8 mm. Vidēji Latvijā februārī bija 9,3 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā un Pāvilostā - 12 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 6 diennaktis.

Nokrišņu daudzuma novirze no normas 2023. gada februārī, %

Februārī lielākajā daļā Latvijas saules spīdēšanas ilgums bija mazāks nekā vidēji 1991.-2020. gadu periodā, dažviet pat līdz 50% mazāks. Vienīgi pašos valsts dienvidrietumos un vietām piekrastes rajonos februāris bija saulaināks nekā ierasts.

Saules spīdēšanas ilgums 2023. gada februārī

Visbiezākā sniega sega Latvijā februārī bija 41 cm, kas reģistrēta 25. februārī Alūksnē un 26. februārī Dagdā.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februārī bija 87% - no 83% Liepājā līdz 91% Saldū.

Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 10. februārī Stendē.

Vidējais un maksimālais vēja ātrums Lavijā 2023. gada februārī, m/s

Meteoroloģiskais pavasaris valsts rietumu un centrālajos rajonos iestājās agri. Tikmēr Vidzemē un Latgalē turpinājās ziema un mēneša vidū un beigās bija pat vairākus desmitus centimetrus bieza sniega sega.

Mēneša sākumā varēja vērot vairākas interesantas dabas parādības. Salacgrīvā izveidojās ledus bumbas, bet Siguldā bija vērojams krāšņs halo. Savukārt 10. februāra rītā daudzus Rīgas iedzīvotājus pamodināja pērkona negaisa dārdi.

Siltais laiks pamazām veicināja dabas mošanos. Kurzemes un Zemgales dārzos ziedēja erantes un sniegpulkstenītes. Mēneša vidū (galvenokārt Kurzemē) jau visai aktīvi sāka atgriezties gājputni, tā saucamie tuvie migranti: baltpieres, sējas, baltvaigu un meža zosis, meža baloži, dzērves, lauku cīruļi un ķīvītes. Mēneša beigās, iestājoties aukstākam laikam, šie procesi apsīka1.

Februāra 3. dekādes apskats

Februāra 3. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –2,9 °C, kas ir 0,4 °C zem dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –23,7 °C tika novērota 23. februārī Zosēnos, bet maksimālā gaisa temperatūra +6,6 °C tika novērota 28. februārī Mērsragā.

Vidējās gaisa temperatūras novirze no normas 2023. gada februāra 3. dekādē, °C

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 3. dekādē bija 13,2 mm, kas ir 17% virs dekādes normas (11,3 mm). Visvairāk nokrišņu (23,5 mm) bija Madonā, bet vismazāk Dobelē - 5,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 3. dekādē bija 2,8 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Dagdā - 5 diennaktis, bet vismazāk Bauskā, Dobelē, Gulbenē, Jelgavā, Kuldīgā, Liepājā, Madonā, Priekuļos, Rucavā, Rūjienā, Siguldā, Sīļos, Skultē, Zīlānos - 2 diennaktis.

Nokrišņu daudzuma novirze no normas 2023. gada februāra 3. dekādē, %

Visbiezākā sniega sega Latvijā februāra 3. dekādē bija 41 cm, kas reģistrēta 25. februārī Alūksnē un 26. februārī Dagdā.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 3. dekādē bija 86% - no 82% Liepājā, Mērsragā, Rīgā līdz 90% Alūksnē.

Visstiprākās vēja brāzmas (20,1 m/s) tika novērotas 21. februārī Ventspilī.

Vidējais un maksimālais vēja ātrums Lavijā 2023. gada februāra 3. dekādē, m/s

Dzīvajā dabā aktivitātes samazinājās, vien atsevišķās dienās novēroti daži gājputni Baltijas jūras tuvumā un Zemgalē. Tā 24. februārī Dienvidkurzemes novadā, netālu no Liepājas ezera, novērots meža zosu bars (100-110 zosis), bet 28. februārī Svētes palienē (Valgundes pagasts) novērotas 7 ķīvītes1.

Februāra 2. dekādes apskats

Februāra 2. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +1,1 °C, kas ir 4,2 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –8,0 °C tika novērota 12. februārī Gulbenē un Priekuļos, bet maksimālā gaisa temperatūra +8,3 °C tika novērota 14. februārī Rucavā, kas ir jauns Latvijas 14. februāra maksimālās gaisa temperatūras rekords.

Vidējās gaisa temperatūras novirze no normas 2023. gada februāra 2. dekādē, °C

Kopumā februāra 2. dekādē tika reģistrēti 13 diennakts maksimālās gaisa temperatūras rekordi, tortap iepriekš minētais Latvijas 14. februāra rekords. Šos un citus gaisa temperatūras rekordus aplūko Gaisa temperatūras rekordu rīkā.

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 2. dekādē bija 26,5 mm, kas ir 75% virs dekādes normas (15,1 mm). Visvairāk nokrišņu (44,1 mm) bija Siguldā, bet vismazāk Jelgavā - 11,4 mm. Vidēji Latvijā februāra 2. dekādē bija 4,4 diennaktis ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kolkā - 6 diennaktis, bet vismazāk Jelgavā - 3 diennaktis.

Nokrišņu daudzuma novirze no normas 2023. gada februāra 2. dekādē, %

Visbiezākā sniega sega Latvijā februāra 2. dekādē bija 37 cm, kas 20. februārī reģistrēta Alūksnē.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 2. dekādē bija 89% - no 83% Daugavpilī līdz 94% Saldū.

Visstiprākās vēja brāzmas (22,4 m/s) tika novērotas 18. februārī Liepājā.

Vidējais un maksimālais vēja ātrums Lavijā 2023. gada februāra 2. dekādē, m/s

Februāra 2. dekādē Latvijas teritorijā bija novērojami ļoti lieli kontrasti. Valsts rietumu rajonos turpinājās un centrālajos rajonos sākās meteoroloģiskais pavasaris, bet austrumu pusē turpinājās ziema ar biezu sniega segu un gadalaikam atbilstošu gaisa temperatūru.

Kurzemē un Zemgalē dārzos jau uzziedējušas erantes un sniegpulkstenītes, turpinājās tuvo gājputnu atgriešanās. Baltpieres, sējas un baltvaigu zosis novērotas Nīcas pusē, bet meža zosis – Liepājas, Nīcas, Engures un Grobiņas pusē. Meža baloži novēroti Saldus, Ādažu un Skrundas apkārtnē. Atgriežas arī dzērves (Durbes, Brocēnu un Jelgavas apkārtnē), lauku cīruļi (Rīgā un Carnikavā) un ķīvītes (Ādažu, Nīcas, Kuldīgas, Rundāles un Preiļu apkārtnē)1.

Februāra 1. dekādes apskats

Februāra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija –1,1 °C, kas ir 2,7 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra –11,3 °C tika novērota 5. februārī Stendē, bet maksimālā gaisa temperatūra +5,7 °C tika novērota 7. februārī Pāvilostā.

Vidējās gaisa temperatūras novirze no normas 2023. gada februāra 1. dekādē, °C

Kopējais nokrišņu daudzums Latvijā februāra 1. dekādē bija 6,5 mm, kas ir 53% zem dekādes normas (13,9 mm). Visvairāk nokrišņu (14,7 mm) bija Zosēnos, bet vismazāk Mērsragā - 2,6 mm. Vidēji Latvijā februāra 1. dekādē bija 2,1 diennakts ar nokrišņu daudzumu vismaz 1 mm. Visvairāk šādu diennakšu bija Kalnciemā, Kuldīgā un Rīgā - 4 diennaktis, bet Stendē šādu diennakšu nebija.

Nokrišņu daudzuma novirze no normas 2023. gada februāra 1. dekādē, %

Visbiezākā sniega sega Latvijā februāra 1. dekādē bija 25 cm, kas 2. februārī reģistrēta Dagdā.

Vidējais relatīvais gaisa mitrums Latvijā februāra 1. dekādē bija 86% - no 81% Liepājā līdz 91% Saldū.

Visstiprākās vēja brāzmas (24,6 m/s) tika novērotas 10. februārī Stendē.

Vidējais un maksimālais vēja ātrums Lavijā 2023. gada februāra 1. dekādē, m/s

Februāra 1. dekādes vidū vairākās Latvijas vietās tika novērots halo. Parādību izraisa gaismas laušana ledus kristālos, kuri atrodas apmēram piecu līdz desmit kilometru augstumā, un kas veido plānus spalvu-slāņu mākoņus. Īpaši krāšņs halo novērots 5. februārī Siguldā. Visbiežāk sastopams 22° halo, kas aukstās ziemas dienās novērojams kā aplis ap Sauli, taču šajā reizē novērots retāk sastopams un lielāks 46° halo, kam raksturīgs īpaši milzīgs loks. Bez Saules halo novēroti arī parhēliji (Saules suņi), zenīta arka un tangentes arka, savukārt 3. februārī Otaņķu pagastā novērots halo ap Mēnesi.

Dekādes vidū Salacgrīvā pamanītas ledus bumbas jeb ledus olas. Lai tās veidotos, ir nepieciešams, lai gaisa temperatūra ir negatīva, kā arī jāpūš lēnam līdz mērenam vējam. Gan vējam, gan viļņošanās procesam jābūt vienmērīgam. Ledus bumbas veidojas seklās, smilšainās pludmalēs. Vispirms izveidojas mazi ledus gabaliņi, kas laika gaitā pārvēršas par ledus bumbām.

Dekādes beigās Latvijā laika apstākļus noteica aktīva ciklona aukstā atmosfēras fronte. Aukstam gaisam virzoties pāri siltiem Baltijas jūras ūdeņiem veidojās gubu lietus mākoņi, kas valsts centrālajos rajonos un īpaši Rīgā nesa intensīvu snigšanu, tika novērots arī pērkona negaiss. Latvijā ziemā pērkona negaiss novērojams reti (februārī vidēji 13 zibens izlādes), taču šogad 10. februārī reģistrēti vairāki desmiti zibens izlāžu.


  1. Dati no dabasdati.lv un latvijasputni.lv. ↩︎