KLIMATA PORTĀLS

Jūlijs

Vasaras vidus mēnesis ir vissiltākais un otrais nokrišņiem bagātākais mēnesis gadā. Jūlija vidējā gaisa temperatūra daudzviet pārsniedz +18 grādus, bet Rīgā – pat +19 grādus. Pēdējos gados bijuši vairāki ļoti silti jūliji (2010., 2021.) ar tropiskajām naktīm, kad pat nakts stundās termometra stabiņš nenoslīd zem +20 grādiem. Mēnesim raksturīgi stipri pērkona negaisi un krusa, reizēm novērojami arī virpuļviesuļi.

Klimatiskās normas periods (1991.-2020. gads)

Jūlijs Latvijā ir gada siltākais mēnesis, tajā vidējā gaisa temperatūra ir +17,8 °C. +18,0 grādu robežu mēneša vidējā gaisa temperatūra pārsniedz Daugavpilī, Dobelē, Skultē, Zīlānos (+18,1 °C), Bauskā (+18,3 °C) un Rīgā (+19,3 °C), bet Zosēnos vidējā gaisa temperatūra ir tikai +17,0 °C. Jūlija vidējās gaisa temperatūras kartē redzams, ka liela ietekme uz gaisa temperatūras vērtībām ir reljefam (augstumam virs jūras līmeņa) un attālumam no jūras. Spilgti izceļas arī Rīga, kurā gaisa temperatūru nozīmīgi ietekmē tās “siltumsala”. Visās LVĢMC meteoroloģisko novērojumu stacijās jūlijs ir siltākais gada mēnesis, izņemot Ventspili, kur jūlijs šo titulu dala ar augustu.

Jūlija vidēja diennakts gaisa temperatūra

28. jūlijs pēc diennakts vidējās gaisa temperatūras normas ir gada siltākā diena (+18,7 °C).

Jūlija vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +22,8 °C, valsts teritorijā tā ir no +20,9 °C Ventspilī līdz +23,9 °C Bauskā un Jelgavā.

Jūlijā visā Latvijā bieži novērojamas vasaras dienas - diennaktis, kurās maksimālā gaisa temperatūra pārsniedz +25 °C. To skaits vidēji jūlijā ir no 3 dienām Kolkā līdz 11 Daugavpilī, Bauskā un Jelgavā.

Vidējais vasaras dienu skaits jūlijā

Vidējā minimālā gaisa temperatūra jūlijā ir +12,6 °C, valsts teritorijā tā ir no +11,2 °C Zosēnos līdz +14,9 °C Rīgā.

Jūlijā vidēji ir 10 dienas ar nokrišņiem (vismaz 1 mm). Valsts teritorijā nokrišņi jūlijā ir no 7 dienām (Ainažos) līdz 11 dienām (Lielpečos, Alūksnē, Dagdā, Jelgavā, Priekuļos, Skrīveros, Zīlānos un Siguldā). Jūlijā un arī augustā biežāk novērojams stipras lietusgāzes.

Kopējais nokrišņu daudzums jūlijāir otrs lielākais – 75,7 mm. Vismazāk mēneša laikā nolīst Ainažos (54,0 mm), bet visvairāk – Siguldā (98,7 mm).

Saules spīdēšanas ilgums jūlijā Latvijā vidēji ir 289 stundas. Visvairāk saule spīd Liepājā (309 stundas un Dobelē (306 stundas). Jūlijs ir vissaulainākais mēnesis gadā. Saules spīdēšanas ilgums jūlijā ir ļoti nozīmīgs gan lauksaimniecībā, gan tūrismā.

Klimatiskās normas (1991.-2020. gads) izmaiņas pret klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads)

Salīdzinot ar klimatiskās references periodu (1961.-1990.), jūlija mēneša vidējā gaisa temperatūra palielinājusies par 1,4 grādiem.

Nokrišņu daudzums laikā no 1991. līdz 2020. gadam, salīdzinot ar klimatiskās references periodu, ir samazinājies par 2,4 mm.

Fenoloģiskie novērojumi

Jūlijā vasara ir pilnbriedā. Jau mēneša sākumā (vidēji ap 8. jūliju) smaržīgos ziedus ver liepas, sāk ziedēt vēlīnās kartupeļu šķirnes, sākas jāņogu, ķiršu, upeņu un mājas aveņu nogatavošanās. Mēneša vidū nogatavojas ērkšķogas, purvos un mežos gatavību sasniedz mellenes (ap 9. jūliju), bet mežos un izcirtumos - meža avenes (ap 16. jūliju), kā arī atrodamas pirmās apšu bekas (ap 12. jūliju) un baravikas (ap 16. jūliju).

Ekstremālie un interesantie novērojumi

Meteoroloģisko novērojumu vēsturē aukstākais jūlijs bijis 1979. gadā (+13,9 °C), bet siltākais – 2010. un 2021. gadā (+21,5 °C). Vismazāk nokrišņu bijis 1994. gadā (7,0 mm), bet visvairāk – 1945. gadā (154,6 mm).

Diennakts maksimālā gaisa temperatūra jūlijā var būt augstāka par +35 grādiem. 1994. gada 13. jūlijā Jelgavā novēroti +36,0 °C, 1994. gada 30. jūlijā Dobelē - +35,8 °C, 2006. gada 9. jūlijā Skrīveros - +35,3 °C un 1959. gada 13. jūlijā Daugavpilī - +35,1 °C.

Viszemākās diennakts minimālās gaisa temperatūras jūlija mēnesī ir virs +1 grādiem. Visaukstākās naktis bijušas 1992. gada 6. jūlijā Zosēnos (+1,1 °C), 1982. gada 25. jūlijā Madonā (+1,5 °C), 1975. gada 9. jūlijā Zosēnos (+1,6 °C), 2009. gada 6. jūlijā Zosēnos (+1,8 °C) un 1987. gada 18. jūlijā Zosēnos (+1,9 °C).

Vislielākais diennakts nokrišņu daudzums ne tikai jūlijā, bet arī novērojumu vēsturē reģistrēts Ventspilī 1973. gada 9. jūlijā - 160,2 mm. Interesanti, ka lielais nokrišņu daudzums nolija vien 6 stundu laikā. Daudz diennakts laikā nolijis arī Rojā 1988. gada 28. jūlijā (151,2 mm) un 2002. gada 21. jūlijā (144,6 mm), Bauskā 1982. gada 14. jūlijā (135,6 mm) un Rojupē 1988. gada 28. jūlijā (132,2 mm).

Arī 2014. gada 29. jūlijā ļoti stipras lietusgāzes tika novērotas Siguldā, kur 12 stundu laikā nolija 122,8 mm (mēneša klimatiskā norma (1991. - 2020. gads) Siguldai ir 98,7 mm).

Iespaidīgi bija 1959. gada 13. jūlijā Kolkā reģistrētie krusas graudi, kuru diametrs sasniedza 40-50 milimetrus.

2019. gada 6. jūlijā Balvu novada Bērzpils pagastā plosījās virpuļviesulis, kas nopostīja vairākas mājas un saimniecības, kapsētas, mežu nogabalus. Laimīgas sakritības gadījumā cilvēku upuru nebija.

Nelabvēlīgās un bīstamās parādības

Jūlijā iespējama migla un krusa. Jūlijs ir mēnesis, kurā visbiežāk novērojams pērkona negaiss (reti ar lokāliem virpuļviesuļiem), mēnesī vidēji novērotas 22088 zibens izlādes.