KLIMATA PORTĀLS

Janvāris

Janvāris ir otrs aukstākais gada mēnesis. Lielāko mēneša daļu zemi klāj sniega sega. Visā valsts teritorijā janvārī turpinās klimatiskā ziema. Salīdzinājumā ar pirmo ziemas mēnesi (decembri), pieaug dienas garums un līdz ar to arī saulaino stundu skaits (vidēji 35 stundas). Gaisa temperatūra var gan pazemināties līdz teju -43 grādiem, gan paaugstināties līdz +11 grādiem.

Klimatiskās normas periods (1991.-2020. gads)

Janvāris ar vidējo gaisa temperatūru -3,0 °C ir otrs aukstākais mēnesis. Visā Latvijā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir zem 0 °C. Siltākais janvāris ir Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē: Ventspilī (-0,5 °C), Kolkā (-0,8 °C), Liepājā un Pāvilostā (-0,9 °C), bet aukstākais - augstienēs un valsts austrumu daļā: Alūksnē (-4,9 °C), Dagdā (-4,8 °C), Rēzeknē (-4,6 °C), Gulbenē, Madonā, Zosēnos (-4,5 °C). Janvāra gaisa temperatūru kartē labi redzama temperatūras pazemināšanās rietumu–austrumu virzienā, ko nosaka Baltijas jūras tuvums un tās ietekme uz klimatu. Bauskā, Dagdā un Rīgā janvāris ir aukstākais gada mēnesis.

Janvāra vidējā diennakts gaisa temperatūra

Lai gan vidēji gada aukstākais mēnesis ir februāris, visvairāk gada aukstāko dienu, kad diennakts vidējās gaisa temperatūras norma ir viszemākā (-4,0 °C), ir janvārī (22., 23., 24., 25., un 26. janvāris). Tikai viena diennakts februārī – 6. februāris – pievienojas gada aukstākajām dienām.

Janvāra vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir -0,8 °C, valsts teritorijā tā ir no -2,8 °C Alūksnē līdz +1,2 °C Pāvilostā un Ventspilī. Savukārt vidējā minimālā gaisa temperatūra ir -5,6 °C - no -7,5 °C Alūksnē un Dagdā līdz -2,6 °C Ventspilī.

Vidēji mēnesī 12 dienas ir ar nokrišņiem (vismaz 1 mm). Vismazāk šādu dienu ir Dobelē (9), bet visvairāk – Siguldā un Alūksnē (14). Savukārt vidējais nokrišņu daudzums janvārī ierasti sasniedz 50,5 mm. Vismazāk nokrišņu ir Zemgales līdzenumā: Dobelē (38,6 mm) un Bauskā (38,7 mm), bet visvairāk – Siguldā (73,6 mm) un Rucavā (62,8 mm).

Vidēji Latvijā janvārī 20 dienas ir ar sniega segu (1 cm un vairāk). Visvairāk šādu dienu ir Alūksnē (29), bet vismazāk – Rucavā (14).

Janvāra vidējais dienu skaits ar sniega segu

Vidējais sniega segas biezums janvārī Latvijā ir 8 cm. Biezāks par 10 cm tas ir Pļaviņās (10 cm), Lubānā (10 cm), Zosēnos (11 cm), Alūksnē (14 cm) un Siguldā (14 cm). Savukārt plānākā sniega sega janvārī ir Kolkā (4 cm), kā arī citviet jūras piekrastē.

Saules spīdēšanas ilgums janvārī vidēji Latvijā ir 35 stundas.

Klimatiskās normas (1991.-2020. gads) izmaiņas pret klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads)

Salīdzinot ar klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads), janvāra vidējā gaisa temperatūra palielinājusies par 2,3 grādiem, kas liecina par būtiskām klimata pārmaiņām un ziemas perioda pasiltināšanos Latvijā. Agrāk janvāris bija gada aukstākais mēnesis.

Arī nokrišņu daudzums laikā no 1991. līdz 2020. gadam, salīdzinot ar references periodu (1961.-1990. gads), ir palielinājies, turklāt par 10,5 mm, kas arī vērtējamas kā vērā ņemamas izmaiņas.

Fenoloģiskie novērojumi

Dzīvajā dabā janvāra mēnesī ir salīdzinošs miera periods. Tikai atsevišķos gados, kad gaisa temperatūra būtiski atšķiras no klimatiskās normas, var novērot pirmo dabas atmodu. Piemēram, anomāli siltajā 2020. gada janvārī (ar mēneša vidējo gaisa temperatūru +3,1 °C) Dobeles novada Ukru pagastā un daudzviet citur Latvijā ziedēja sniegpulkstenītes, vairākām krūmu sugām (īpaši lazdām un ceriņiem) jau piebrieda lapu pumpuri, bet Kurzemes novados no siltajām zemēm pat sāka atgriezties pirmie gājputni (dzērves, zosis, ziemeļu gulbji). Tie ir tā saucamie tuvie migranti, kas pārziemo tepat, Eiropā, bet pārtiek no augu valsts barības. Gados, kad laiks kļūst aukstāks, tie visbiežāk atkal aizlido un atgriežas vēlāk otrreiz. Barības plašā pieejamība šādās anomāli siltās ziemās rada labvēlīgus apstākļus arī lielajiem meža dzīvniekiem.

Interesanti, ka 2020. gada 16. janvārī Rīgā jau tika dzēsts pirmais kūlas ugunsgrēks.

Interesantu faktu netrūkst arī senākā pagātnē. Tā, piemēram, hronikās teikts, ka 1537. / 1538. gada decembrī un janvārī Latvijas teritorijā dārzi bijuši vienos ziedos, arī 1817. gada janvārī jau ziedējuši ķirši.

Ekstremālie un interesantie novērojumi

Meteoroloģisko novērojumu vēsturē aukstākais janvāris bijis 1987. gadā (-14,4 °C), bet siltākais – 2020. gadā (+3,1 °C). Vismazāk nokrišņu bijis 1972. gadā (12,5 mm), bet visvairāk – 2007. gadā (101,0 mm).

Diennakts maksimālā gaisa temperatūra janvārī var pārsniegt +10 grādu robežu, piemēram, 2007. gada 10. janvārī gaisa temperatūra Jelgavā un Mērsragā pakāpās līdz +10,7 grādiem, bet par grāda desmitdaļu zemāka gaisa temperatūra bija Skrīveros un vēl par grāda desmitdaļu zemāka – Bauskā. Arī 2007. gada 9. janvārī Mērsragā gaisa temperatūra sasniedza +10,5 °C. Janvārim raksturīgi, ka maksimālās gaisa temperatūras rekordi nereti reģistrēti nakts stundās, jo mākoņainā laikā ziemā naktī reizēm ir siltāks nekā dienā. Salīdzinājumam, vasarā vairums rekordu krīt saulainu dienu laikā.

Zemākā gaisa temperatūra novērota 1956. gada 31. janvārī, kad Daugavpilī bija -42,7 °C stiprs sals, arī Zosēnos stindzināja -40,6 °C stiprs sals. Ļoti auksts bijis arī 1940. gada 16. janvāris, kad Gulbenē bija -39,0 °C, bet Skultē: -41,8 °C. Arī 1940. gada 17. janvārī stindzinošs sals bija Rūjienā, kur termometra stabiņš noslīdēja līdz -42,2 °C atzīmei.

1982. gada 26. janvārī Valmierā nokrišņu daudzums sasniedza 44,8 mm. Ievērojams nokrišņu daudzums novērots arī 1991. gada 10. janvārī Dundagā (34,2 mm), 1995. gada 27. janvārī Dāviņu pagastā (35,2 mm) un 1990. gada 16. janvārī Dundagā (33,9 mm).

2005. gada 8.-9. janvārī Latvijā tika novērota ļoti stipra vētra. Vēja ātrums naktī uz 9. janvāri vietām piekrastē brāzmās sasniedza 40 metrus sekundē. Visā Latvijā, bet jo īpaši Kurzemē un Rīgas līča piekrastē, tika nodarīti ievērojami postījumi. Tika izgāzts liels daudzums koku, ēkām norauti jumti, noskalota jūras piekraste. 60% Latvijas teritorijas tika traucēta elektroapgāde. Rīgā un citās piejūras teritorijās tika novēroti plūdi. Vētra sākās 8. janvāra vakarā un, ejot pāri visai Latvijai, maksimālo ātrumu sasniedza 9. janvāra naktī un dienas pirmajā pusē. Turpmāk tā pamazām zaudēja savu spēku, visilgāk – līdz naktij uz 10. janvāri – saglabājoties Latvijas galējos austrumu rajonos. Maksimālās vēja brāzmas Latvijas lielākajā daļā bija 30 m/s un vairāk, vislielāko ātrumu – 40 m/s – sasniedzot Ventspilī. Pat vietām austrumu daļā, kur tika reģistrētas lēnākās vēja brāzmas - Alūksnē, Gulbenē, Rēzeknē un Zilānos, maksimālās vēja brāzmas (24 m/s) sasniedza vētras spēku.

Jāatzīmē arī 1993. gada janvāris, kad vienā mēnesī bija pat divas vētras (14. janvārī un 22.–23. janvārī) ar maksimālajām vēja brāzmām virs 30 m/s.

Savukārt 1953. gada 1.-2. janvāris Rēzeknē novērots visbiezākais apledojums novērojumu vēsturē - 139 mm.

Nelabvēlīgās un bīstamās parādības

Janvāra mēnesī Latvijā var novērot sarmu (biežāk Latvijas austrumu rajonos un augstienēs, retāk - piekrastē) un sniegputeni (sniegvilksni, zemo puteni un pilnputeni). Tāpat arī diezgan bieži iespējama migla. Uz ceļiem, zariem un vadiem veidojas arī apledojums (biežāk austrumu novados, retāk – Baltijas jūras piekrastē), radot bīstamas situācijas ceļu satiksmē. Pērkona negaiss iespējams ļoti reti, mēnesī vidēji novērotas 3 zibens izlādes.