KLIMATA PORTĀLS

Februāris

Lielākajā daļā Latvijas februāris ir gada aukstākais mēnesis. Pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ne reizi vien minimālā gaisa temperatūra pazeminājusies zem -40 °C, tomēr pēc 1956. gada neviens šāds gadījums nav fiksēts. Februārī lielāko daļu mēneša zemi klāj sniega sega, diennakts vidējā gaisa temperatūra turas zem 0 °C, visu mēnesi turpinās klimatiskā ziema. Februāris zināms arī kā puteņu mēnesis. Klimata pārmaiņu rezultātā februāris kļuvis siltāks un mitrāks.

Klimatiskās normas periods (1991.-2020. gads)

Februāris ir gada aukstākais mēnesis Latvijā, tā vidējā gaisa temperatūra ir -3,1 °C. Vienīgi Bauskā, Dagdā un Rīgā aukstāks par februāri ir janvāris. Arī februārī visā Latvijā mēneša vidējā gaisa temperatūra ir zem 0 °C. Visaukstākais februāris ir Alūksnes augstienē (-5,0 °C), bet vissiltākais – Baltijas jūras piekrastē: Liepājā un Ventspilī (-1,1 °C).

Gada aukstākās dienas titulu dala piecas dienas janvārī (22. - 26. janvāris) un 6. februāris, kad diennakts vidējās gaisa temperatūras norma ir -4,0 °C.

Februāra vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir -0,5 °C, valsts teritorijā tā ir no -2,4 °C Alūksnē līdz +1,3 °C Pāvilostā. Savukārt vidējā minimālā gaisa temperatūra ir -6,2 °C, valsts teritorijā tā ir no -8,2 °C Zosēnos līdz -3,3 °C Ventspilī.

Ierasti februārī Latvijā novērojamas 9 dienas ar nokrišņiem (vismaz 1 mm). Vismazāk (8) šādu dienu ir Ainažos, Bauskā, Dobelē un Mērsragā, savukārt visvairāk (11) – Alūksnē un Zosēnos. Vidējais nokrišņu daudzums februārī ir 40,3 mm. Mazākais nokrišņu daudzums februārī ir novērojams Dobelē (29,6 mm) un Bauskā (32,6 mm), bet lielākais – Siguldā (55,0 mm).

Vidēji februārī Latvijā ir 20 dienas ar sniega segu (1 cm un vairāk). Visvairāk šādu dienu ir Alūksnē (27), bet vismazāk – Rucavā (13).

Vidējais sniega segas biezums ziemas pēdējā mēnesī ir 10 cm. Februāris ir mēnesis ar biezāko vidējo sniega segu. Valsts austrumu un ziemeļaustrumu rajonos sniega segas biezums vidēji ir ap 10-20 cm. Biezākā sniega sega ir Alūksnē, kur tās biezums sasniedz 21 cm. Arī februārī plānāka sniega sega (4-5 cm) ierasti ir Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastē: Liepājā (4), Rucavā (4), Ainažos (5) un Ventspilī (5 cm).

Februāra vidējais sniega segas biezums

Saules spīdēšanas ilgums februārī Latvijā vidēji ir 64 stundas.

Klimatiskās normas (1991.-2020. gads) izmaiņas pret klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads)

Salīdzinot ar klimatiskās references periodu februāra vidējā gaisa temperatūra palielinājusies par 1,8 grādiem, tas ir, par 0,5 grādiem mazāk kā janvārī. Gaisa temperatūras palielinājums februārī, salīdzinājumā ar janvāri, ir mazāks, un līdz ar to februāris klimatiskās normas periodā kļuvis par gada vēsāko mēnesi.

Nokrišņu daudzums laikā no 1991. līdz 2020. gadam, salīdzinot ar klimatiskās references periodu, ir palielinājies par 11,8 mm. Februāris vairs nav gada sausākais mēnesis – šo titulu šobrīd ieņem aprīļa mēnesis.

Fenoloģiskie novērojumi

Arī februārī, ziemai turpinoties, daba savus atmodas procesus vēl tikai gaida.

Siltos gados no upēm un ezeriem sāk iziet ledus, bieži novērojama ūdenslīmeņa celšanās un zemāko teritoriju applūšana.

Liela nozīme dzīvajai dabai ir ne tikai gaisa temperatūrai, bet arī sniega segai, kas ir neatņemama ziemas sastāvdaļa. Sniega sega vairāk tīk mazajiem dzīvniekiem, jo tajā tie var sildīties un veiksmīgi baroties. Jo sniega sega ir biezāka, jo neapmierinātāki ir lielie dzīvnieki. Zebiekste, sermulis un baltais zaķis ziemā maina sava kažoka krāsu, lai maskētos sniega segā. Dzīvniekiem nepatīkama parādība ir arī kailsals, jo tad pieejamā barība sasalst. Pārnadžu pārvietošanos savukārt apgrūtina biezas sērsnas izveidošanās. Stiprā salā ar nelielu sniega segu vai bez tās var izsalt ziemāju kultūras.

Tomēr ļoti siltās ziemās (piemēram, 1990., 2020. gadā) arī februāra mēnesī dārzos zied sniegpulkstenītes, prīmulas, krokusi, bet mežos – zilās vizbulītes, baltie un dzeltenie vizbuļi, zeltstarītes, zalktenes, tāpat masveidā atgriežas tuvie gājputni – cīruļi, strazdi, dzērves un citi.

Ekstremālie un interesantie novērojumi

Meteoroloģisko novērojumu vēsturē aukstākais februāris bijis 1929. gadā (-14,2 °C), bet siltākais – 1990. gadā (+3,4 °C). Vismazāk nokrišņu bijis 1972. gadā (7,2 mm), bet visvairāk – 1957. gadā (71,4 mm).

Mēneša diennakts maksimālā gaisa temperatūra fiksēta Liepājā, tas noticis 1989. gada 26. februārī, kad termometra stabiņš piejūras pilsētā sasniedza +15,5 grādu atzīmi. Ļoti silts tajā pašā dienā bijis arī Rucavā (+15,0 °C), Pāvilostā (+14,7 °C) un Ventspilī (+14,2 °C). +14,3 °C novēroti arī 2021. gada 25. februārī Kolkā.

Diennakts minimālās gaisa temperatūras februārī ir līdzīgas janvārī novērotajām, atšķirība vien tā, ka janvārī temperatūru minimumi novēroti mēneša beigās, bet februārī – mēneša sākumā. Viszemākā temperatūra novērojumu vēsturē fiksēta 1956. gada 8. februārī, kad Zosēnos bija -42,2 °C, bet Daugavpilī - -43,2 °C, kas ir arī absolūtais gaisa temperatūras minimums Latvijā. Ļoti auksts laiks bijis arī 1956. gada 1. februārī, kad sals Rēzeknē sasniedza -38,8 °C, Zosēnos -40,1 °C, bet Daugavpilī -41,1 °C.

Februāra absolūtie minimālās gaisa temperatūras rekordi

Lielākais diennakts nokrišņu daudzums februārī novērots 1925. gada 24. februārī Valmierā, kad fiksēti 52,0 mm nokrišņu. Liels nokrišņu daudzums bijis arī 2001. gada 12. februārī Rucavā (38,2 mm) un 2001. gada 12. februārī Bārtas pagasta Dūkupjos (46,9 mm).

Stiprākais vējš februārī bijis 2008. gada 22.–23. februāra vētrā, kad vēja ātrums brāzmās sasniedza 31 metru sekundē.

1962. gada 13. februārī Kolkā atmosfēras spiediens jūras līmenī bija 951,6 hPa (vidējā februāra atmosfēras spiediena vērtība Kolkā ir 1012,5 hPa).

Nelabvēlīgās un bīstamās parādības

Līdzīgi kā janvārī, arī februārī samērā bieži veidojas sarma. Pie lielākiem vēja ātrumiem veidojas arī sniegputenis. Februārī novērojama arī migla un apledojums. Pērkona negaiss iespējams reti, mēnesī vidēji novērotas 13 zibens izlādes.