KLIMATA PORTĀLS

Decembris

Ar visīsāko dienas garumu decembris ir tumšākais gada mēnesis. Saule spīd reti, debesis bieži ir apmākušās. Šajā mēnesī sāk veidoties noturīga sniega sega, diennakts vidējai gaisa temperatūrai noslīdot zem 0 grādiem. Biežā ciklonu darbība sarūpē lielāko gada dienu skaitu ar nokrišņiem.

Klimatiskās normas periods (1991.-2020. gads)

Decembrī vidējā gaisa temperatūra noslīd līdz -1,1 °C. Lielākajā daļā Latvijas mēneša vidējā gaisa temperatūra jau ir noslīdējusi zem 0 grādu atzīmes, visaukstākais decembris ir Dagdā (-2,9 °C) un Alūksnē (-3,0 °C), bet siltākais – Pāvilostā un Kolkā (+1,0 °C), Liepājā (+1,1 °C) un Ventspilī (+1,3 °C). Decembra vidējā maksimālā gaisa temperatūra ir +0,9 °C, valsts teritorijā tā ir no -1,1 °C Alūksnē līdz +3,1 °C Ventspilī. Savukārt vidējā minimālā gaisa temperatūra ir -3,4 °C, valsts teritorijā tā ir no -5,3 °C Dagdā līdz -0,7 °C Ventspilī. Decembrī no visiem gada mēnešiem ir vislielākais dienu skaits ar nokrišņiem (vismaz 1 mm), vidēji valstī nokrišņi novērojami 12 dienās. Visretāk (10 dienas) nokrišņi novērojami Dobelē un Piedrujā, bet visbiežāk (15 dienas) – Siguldā. Vidējais nokrišņu daudzums decembrī ir 53,7 mm. Mazākais nokrišņu daudzums ir Dobelē (38,8 mm), bet lielākais – Rucavā (74,3 mm) un Siguldā (75,2 mm). Vidēji Latvijā decembrī novērojamas 14 dienas ar sniega segu (1 cm un vairāk). Visvairāk šādu dienu ir Alūksnē (22), bet vismazāk – Ainažos (8). Decembrī vidējais sniega segas biezums sasniedz 4 cm. Teritoriāli sniega segas biezums ir no 2 cm (Ainažos) līdz 7 cm (Alūksnē).

Saules spīdēšanas ilgums decembrī

Decembris ir gada vistumšākais mēnesis. Saules spīdēšanas ilgums decembrī Latvijā vidēji ir 24 stunda. Zosēnos saulainas vidēji ir tikai 19 stundas. Zemo Saules spīdēšanas ilgumu nosaka gan īsais dienas garums (ziemas saulgriežos dienas garums ir 6–7 stundas), gan biežā ciklonu darbība, kuras rezultātā bieži ir apmākušās debesis.

Klimatiskās normas (1991.-2020. gads) izmaiņas pret klimatiskās references periodu (1961.-1990. gads)

Salīdzinot ar klimatiskās references periodu (1961.-1990.), decembra vidējā gaisa temperatūra palielinājusiesi par 1,6 grādiem.

Vidējās gaisa temperatūras pieaugums normas periodā decembrī, salīdzinot ar klimatiskās references periodu

Nokrišņu daudzums laikā no 1991. līdz 2020. gadam, salīdzinot ar klimatiskās references periodu, decembra mēnesī ir samazinājies par 1,2 mm.

Fenoloģiskie novērojumi

Arī decembris fenoloģiskajiem novērotājiem ir atpūtas mēnesis. Šajā mēnesī uz upēm un ezeriem sāk veidoties ledus sega.

Ļoti siltās ziemās arī decembrī netrūkst pārsteigumu. Piemēram, 2019. gada decembrī lielu uzmanību piesaistīja ziedošs sakuras zars Uzvaras parkā, Rīgā. Vietām Latvijā uzziedēja sniegpulkstenītes un pat prīmulas, bet krokusiem un dažām citām pavasarī ziedošām sīpolpuķēm izplauka lapas. No zemes izspraucās arī pirmās māllēpes. Tāpat daudzviet Latvijā atvērās pūpoli. Mežos vēl varēja atrast gailenes, vietām turpināja zaļot papardes. Dažviet varēja atrast gan ziedošas zilās vizbulītes, gan baltos vizbuļus.

Ekstremālie un interesantie novērojumi

Meteoroloģisko novērojumu vēsturē aukstākais decembris bijis 1978. gadā (-10,9 °C), bet siltākais – 2006. gadā (+4,3 °C). Vismazāk nokrišņu bijis 1953. gadā (10,8 mm), bet visvairāk – 2011. gadā (88,2 mm).

Diennakts maksimālā gaisa temperatūra decembrī var būt virs 12 grādu atzīmes. Tā 2015. gada 20. decembrī Mērsragā novēroti +12,0 °C, arī 2006. gada 5. decembrī Kolkā novēroti +12,0 °C. Vēl siltāks bijis 2006. gada 6. decembrī, kad Kolkā bija +12,2 °C, bet Mērsragā – pat +12,4 °C. Vissiltākais laiks gan bijis 1947. gada 4. decembrī, kad Ventspilī termometra stabiņš pakāpies līdz +12,5°C.

Diennakts minimālās gaisa temperatūras viszemākās bijušas 1978. gadā, kad 30. datumā Zosēnos reģistrēti -41,5 °C, bet 31. datumā Daugavpilī bija -38,7 °C, Priekuļos -39,0 °C, Rūjienā -39,2 °C un Zosēnos -42,9 °C, kas arī ir absolūtais decembra minimālās gaisa temperatūras rekords.

Lielākais diennakts nokrišņu daudzums bijis Vičakos 1999. gada 16. decembrī (49,3 mm). Daudz nokrišņu fiksēts arī Kolkā 1989. gada 13. decembrī (41,0 mm), Limbažos 1961. gada 25. decembrī (39,5 mm), Kuldīgā 1999. gada 4. decembrī (38,0 mm) un Kabilē 1966. gada 11. decembrī (36,6 mm).

Meteoroloģisko novērojumu vēsturē vislielākais sniega segas pieaugums 24 stundās (69 cm) tika novērots 2009. gadā no 16. līdz 17. decembrim.

1946. gada 13. decembrī Alūksnē atmosfēras spiediens jūras līmenī sasniedza 1057,1 hPa – salīdzinājumam, vidēji decembrī Alūksnē tas ir tikai 989,2 hPa.

Nelabvēlīgās un bīstamās parādības

Decembrī salīdzinoši bieži novērojama migla, bieži novērojams arī apledojums. Viena no postošākajām apledojuma epizodēm tika novērota 2010. gada nogalē, kad tā svara rezultātā lūza koku zari. Decembrī bieži iespējams sniegputenis. Nereti novērojama arī sarma. Pērkona negaiss iespējams ļoti reti, mēnesī vidēji tiek novērotas 11 zibens izlādes.