KLIMATA PORTĀLS

Cik bieži Latvijā ir bijuši "balti" Ziemassvētki?

Ziemassvētkos lielākā daļa cilvēku vēlas kaut nelielu sniega segu, kas veicina svētku sajūtu un ienes vairāk gaišuma šai gada tumšākajā periodā. Bet cik bieži ir “balti” Ziemassvētki, un cik bieži tie jāpavada bez sniega?

Pēdējos 60 gados lielākajā daļā Ziemassvētku ir bijusi 1-10 cm bieza sniega sega, un vidēji visbiezākā sniega sega ir bijusi 2010. un 1981. gadā - attiecīgi 31 un 30 cm. Bet visbiezākā sniega sega kādā Latvijas reģionā ir novērota Baltijas jūras piekrastē – 1981. gadā Vendzavā tā sasniedza 51 cm. Tomēr kopš 1961. gada ir bijuši arī 6 gadi, kad sniegs šajos svētkos nav bijis visā Latvijā (1974., 2006., 2013., 2015., 2016. un 2019. gads), no kuriem 4 ir pēdējā desmitgadē, bet vēl 4 gados (1971., 1972., 2007., 2011. gads) sniega sega ir bijusi tikai atsevišķās vietās, vidēji Latvijā nesasniedzot pat 1 cm.

“Vidējais sniega segas biezums Ziemassvētkos Latvijā”

Klimatiskās standarta normas periodā (1991.-2020. gads) vidēji Latvijā “balti” Ziemassvētki bija 63% gadu. Visretāk “balti” Ziemassvētki ir bijuši Ainažos, kur normas periodā sniega sega bija vien 43% gadu, savukārt Alūksnē, Daugavpilī un Zosēnos tikai katri piektie Ziemassvētki bijuši bez sniega.

“Ziemassvētki ar sniega segu klimatiskās normas periodā”

Lielākā daļa domājot par “baltiem” Ziemassvētkiem, iztēlojas nevis plānu, pāris centimetrus biezu sniega kārtiņu, bet gan biezu sniega segu ar kupenām, kas līdzinās skatam no Ziemassvētku pastkartēm. Tādēļ apskatām arī varbūtību, ka sniega sega Ziemassvētkos ir biezāka par 5 cm. Klimatiskās normas periodā sniega sega 5 cm pārsniedz 41% gadu, visbiežāk Alūksnē – 63% gadu, bet vismazāk Ainažos, kur tikai reizi piecos gados ir tik bieza sniega sega Ziemassvētkos. Lai gan piekrastes rajonos ierasti retāk ir sniega sega Ziemassvētkos, tomēr visbiezākā sniega sega pēdējos 60 gados ir novērota Baltijas jūras piekrastē - 1981. gada otrajos Ziemassvētkos Vendzavā bija 51 cm bieza sniega sega, bet vidēji Latvijā vissniegotākie Ziemassvētki bija 2010. gadā, kad vidējais sniega segas biezums Latvijā bija 30,6 cm, Rucavā sasniedzot pat 47 cm.

“Ziemassvētki ar sniega segu >5 cm klimatiskās normas periodā”

Klimata pārmaiņu ietekmē ir samazinājies “balto” Ziemassvētku biežums, jo klimatiskās references periodā (1961.-1990. gads) vidēji Latvijā sniega sega bija 77% gadu, bet vismaz 5 cm sniega sega Ziemassvētkos sasniedza 56% gadu, kas ir attiecīgi 14 un 15% vairāk kā 1991.-2020. gadu periodā. Vislielākais “balto” Ziemassvētku samazinājums ir vērojams iekšzemes rajonos, savukārt Baltijas jūras piekrastē Ziemassvētku ar sniega segu skaits pat par pāris procentiem ir pieaudzis.

Klimata pārmaiņu dēļ arī pieaugusi gaisa temperatūra Ziemassvētkos. Ja vēl 1981.-2010. gadu periodā visā valstī vidējās gaisa temperatūras norma bija zemāka par 0 °C, jeb lielākoties šajos svētkos tiek novēroti ziemīgi laika apstākļi, tad jaunajā normas periodā (1991.-2020. gads) Baltijas jūras piekrastē vidējā gaisa temperatūra Ziemassvētkos ierasti ir nedaudz virs 0 °C.

“Vidējā gaisa temperatūra Ziemassvētkos Latvijā”

Gadu no gada Ziemassvētkos gaisa temperatūra mēdz būt krasi atšķirīga. Vissiltākie Ziemassvētki bija 2016. gadā, kad Kolkā 26. decembrī gaisa temperatūra sasniedza +10,3 °C, bet vislielākais sals tika novērots 1996. gadā – Zosēnos 26. decembrī gaisa temperatūrai pazeminoties līdz -31,5 °C.

(Materiāls sagatavots 2021. gadā, izmantojot datus no 1961. līdz 2020. gadam)