KLIMATA PORTĀLS

Cik bieži Latvijā ir bijuši "balti" Ziemassvētki?

Ziemassvētkos lielākā daļa cilvēku vēlas kaut nelielu sniega segu, kas veicina svētku sajūtu un ienes vairāk gaišuma šai gada tumšākajā periodā. Bet cik bieži ir “balti” Ziemassvētki, un cik bieži tie jāpavada bez sniega?

Pēdējos 58 gados lielākajā daļā Ziemassvētku ir bijusi 1-10 cm bieza sniega sega, un vidēji visbiezākā sniega sega ir bijusi 2010. un 1981. gadā - attiecīgi 31 un 30 cm. Bet visbiezākā sniega sega kādā Latvijas reģionā ir novērota Baltijas jūras piekrastē – 1981. gadā Vendzavā tā sasniedza 51 cm. Tomēr kopš 1961. gada ir bijuši arī 5 gadi, kad sniegs šajos svētkos nav bijis visā Latvijā (1974., 2006., 2013., 2015., 2016. gads), bet vēl 5 gados (1971., 1972., 2007., 2011. gads) sniega sega ir bijusi tikai atsevišķās vietās, vidēji Latvijā nesasniedzot pat 1 cm. Ir novērojams, ka, lai gan ir pāris atsevišķi gadi ar biezu sniega segu arī pēdējos gados, vidējais sniega segas biezums Ziemassvētkos Latvijā samazinās.

Vidējais sniega segas biezums Ziemassvētkos

Teritoriāli lielāka iespēja sagaidīt “baltus” Ziemassvētkus ir Alūksnes un Vidzemes augstienēs, kur Ziemassvētki bez sniega ir tikai atsevišķos gados, turpretī Baltijas jūras piekrastē sniega sega ir tikai nedaudz vairāk nekā pusē no Ziemassvētkiem.

Lielākā daļa domājot par “baltiem” Ziemassvētkiem, iztēlojas nevis plānu, pāris centimetrus biezu sniega kārtiņu, bet gan biezu sniega segu ar kupenām, kas līdzinās skatam no Ziemassvētku pastkartēm. Tādēļ apskatam arī varbūtību, ka sniega sega Ziemassvētkos ir biezāka par 5 cm. Arī šādi svētki visbiežāk ir Austrumlatvijas augstienēs – vidēji 4 no 5 gadiem, bet visretāk Baltijas jūras piekrastē – aptuveni reizi 3 gados.

Vidējās gaisa temperatūras klimatiskā norma (1981.-2010. gads) Latvijā Ziemassvētkos svārstās no -5°C pašos valsts ziemeļaustrumos līdz 0°C Baltijas jūras piekrastē. Kas nozīmē, ka visā valstī šajos svētkos lielākoties tiek novēroti ziemīgi laika apstākļi, tomēr gadu no gada gaisa temperatūra var būt krasi atšķirīga – starpība starp pēdējos 57 gados novēroto minimālo un maksimālo gaisa temperatūru ir 41,8°C. Vissiltākie Ziemassvētki bija 2016. gadā, kad Kolkā 26. decembrī gaisa temperatūra sasniedza +10,3°C, savukārt viszemākā gaisa temperatūra -31,5°C tika novērota 1996. gadā Zosēnos. Kopš 1961. gada 8 Ziemassvētkos ir bijis atkusnis visā Latvijā (5 no kuriem ir bijuši pēdējos 7 gados), turpretī visbargākais sals ir bijis 1996. un 1969. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra nekur nebija virs -15°C.

Nokrišņi Ziemassvētkos kādā Latvijas reģionā tiek novēroti katru gadu, un pēdējos 57 gados vismazākie nokrišņi bija 1990. gada svētkos, kad tikai Stendē novēroti pavisam nelieli nokrišņi, savukārt ar nokrišņiem bagātākie Ziemassvētki bija 2010. gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums sasniedza 24,3 mm. Vislielākais nokrišņu daudzums šajos svētkos kādā no novērojumu stacijām bija 1961. gadā Limbažos - 49,5 mm.

Trīs reizes aplūkotajā laika periodā Latvijā Ziemassvētkos ir bijušas vēja brāzmas, kas sasniedza stipras vētras spēku (≥25 m/s), un visi trīs gadījumi ir novēroti Baltijas jūras piekrastē. 1971. gadā Liepājā maksimālās vēja brāzmas bija 28 m/s, 2003. gadā Ventspilī tās bija 27 m/s, bet 2011. gadā Pāvilostā – 25 m/s.

(Materiāls sagatavots 2019. gadā, izmantojot datus no 1961. līdz 2018. gadam)