KLIMATA PORTĀLS

Lieldienu laika apstākļu apskats

Tā kā Lieldienas atsevišķos gados var būt no 22. marta līdz 25. aprīlim, gadu no gada ir iespējami krasi atšķirīgi laika apstākļi – no vasarīga siltuma līdz ziemīgam salam un sniegam. Klimatiskās normas periodā (1991.-2020. gads):

  • viskarstākās Lieldienas bija 2000. gadā, kad Lieldienās gaisa temperatūra lielākajā daļā valsts paaugstinājās virs +20 °C, un Otrajās Lieldienās (24. aprīlī) Rīgā sasniedza pat +27,9 °C;
  • visaukstākās Lieldienas bija 2013. gadā, kad Zosēnos Lielajā Piektdienā – 29. martā, gaisa temperatūra pazeminājās līdz -14,5 °C;
  • vislielākais nokrišņu daudzums Lieldienu brīvdienās tika novērots 2001. gadā, kad Carnikavā no 13. līdz 16. aprīlim nokrišņu daudzums bija 42 mm. Togad Lieldienu dienā praktiski visā valstī uzsniga vairākus centimetrus bieza sniega sega, Kalnciemā tās biezumam sasniedzot pat 32 cm;
  • visbiezākā sniega sega – 59 cm, 1996. gada 5. aprīlī (Lielajā Piektdienā) tika novērota Griškānos;
  • visstiprākās vēja brāzmas (26 m/s) tika novērotas Kolkā 1991. gada 30. martā – Klusajā Sestdienā.

Līdz ar to, ka laika apstākļus Lieldienās lielā mērā nosaka, kurā datumā tās ir, aplūkosim sīkāk Lieldienas, kas bijušas marta beigās, aprīļa sākumā, aprīļa vidū un aprīļa beigās.

“Agrās” Lieldienas

No 1991. gada līdz 2020. gadam 7 reizes vismaz viena no Lieldienu brīvdienām ir bijusi marta beigās. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā “agrajās” Lieldienās ir vidēji +1,8 °C. Visvēsākās “agrās” Lieldienas ar vidējo gaisa temperatūru -1,6 oC bija 2013. gadā, tām esot vienīgajām Lieldienām pēdējos 30 gados, kuru vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija zemāka par 0 °C. Savukārt vissiltākās šādas Lieldienas bija 2002. gadā, kad vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +4,3°C. Viszemākā novērotā gaisa temperatūra “agrajās” Lieldienās, kas ir arī Lieldienu viszemākās gaisa temperatūras rekords normas periodā, tika novērota 2013. gadā, kad Lielajā Piektdienā – 29. martā, Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz -14,5 °C. Bet visaugstākā gaisa temperatūra šādās Lieldienās bija 2002. gadā – Klusajā sestdienā (30. martā) Zīlānos gaisam iesilstot līdz +15,4 °C. Vidējais nokrišņu daudzums “agrajās” Lieldienās (no 1991. līdz 2020. gadam) Latvijā bija 4,9 mm, un no 8 šādām Lieldienām bez nokrišņiem visā valstī pavadītas vienas - 2002. gada Lieldienas, bet maksimālais nokrišņu daudzums (33,8 mm) tika novērots Jelgavā 2018. gadā. Tā kā 2002. gada Lieldienās gaiss iesila līdz +15 °C un nebija nokrišņu, tās arī ir vienīgās no normas perioda “agrajām” Lieldienām, kas pavadītas bez sniega, bet biezākā sniega sega šādās Lieldienās bija 2013. gadā, kad Lieldienu rītā (31. martā) Alūksnē bija 53 cm bieza sniega sega. Savukārt 1991. gada Klusajā Sestdienā (30. martā) Kolkā tika novērotas stiprākās vēja brāzmas “agrajās” Lieldienās – 26 m/s.

Lieldienas aprīļa sākumā

Klimatiskās normas periodā aprīļa pirmajās desmit dienās Lieldienu brīvdienas kopumā vai daļēji ir bijušas 16 reizes, starp tām ieskaitot arī tās “agrās” Lieldienas, kas daļēji ir arī aprīļa sākumā. Aprīļa sākuma Lieldienas ar vidējo gaisa temperatūru +3,1 °C ir bijušas par 1,3 °C siltākas nekā “agrās” Lieldienas. Tā kā 2013. gada Otrās Lieldienas bija 1. aprīlī, tad arī starp aprīļa sākuma Lieldienām tās ir visvēsākās un ar zemāko novēroto gaisa temperatūru. Savukārt vissiltākās Lieldienas aprīļa sākumā bija 2009. gadā ar vidējo gaisa temperatūru +6,9 °C, bet visaugstākā gaisa temperatūra +18,2 °C starp šīm Lieldienām bija Dobelē 1999. gada 2. aprīlī (Lielajā Piektdienā). Aprīļa pirmajā dekādē Lieldienas ar vidējo nokrišņu daudzumu 6,1 mm ir vismitrākās no Lieldienām. No 1991. līdz 2020. gadam 2 reizes aprīļa sākuma Lieldienas ir pavadītas bez nokrišņiem – 1996. gadā un jau iepriekšminētajā 2002. gadā. Turpretī vislielākais aprīļa 1. dekādes Lieldienu brīvdienu kopējais nokrišņu daudzums 39,7 mm 1994. gadā novērots Skrīveros. Sniega sega aprīļa sākuma Lieldienās klimatiskās normas periodā ir novērota gandrīz 2/3 gadījumu, bet 1996. gada 5. aprīlī (Lielajā Piektdienā) Griškānos tika sasniegts Lieldienu visbiezākās sniega segas rekords – 59 cm. Līdz ar to, ka 1991. gada Lieldienu brīvdienas bija daļēji martā un daļēji aprīlī, iepriekšminētais “agro” Lieldienu vēja brāzmu rekords ir arī aprīļa sākuma Lieldienām.

Lieldienas aprīļa vidū

Aprīļa 2. dekādē (no 11. līdz 20. datumam) Lieldienas ir bijušas 13 reizes, no kurām 5 daļēji bija arī starp aprīļa sākuma Lieldienām, bet 3 – arī starp “vēlajām”. Vidējā gaisa temperatūra Latvijā šādās Lieldienās ir vidēji +5,0 °C, atsevišķos gados esot no +0,1 °C 1993. gada Lieldienās līdz +12,3 °C 2014. gadā. Viszemākā gaisa temperatūra aprīļa vidus Lieldienās bija 1998. gadā, kad 10. aprīlī (Lielajā Piektdienā) Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz -7,9 °C, bet visaugstākā gaisa temperatūra šādās Lieldienās +24,9 °C tika novērota Jelgavā 2014. gada Otrajās Lieldienās (21. aprīlī). Aprīļa vidus Lieldienas ar vidējo nokrišņu daudzumu 4,6 mm ierasti ir sausākas par Lieldienām martā un aprīļa sākumā, tomēr tikai vienreiz - 2014. gadā, aprīļa 2. dekādes Lieldienas bija bez lietus, savukārt 2001. gadā (no 13. līdz 16. aprīlim) Carnikavā tika novērots vislielākā Lieldienu brīvdienu kopējā nokrišņu daudzuma rekords – 42 mm. No 1991. gada līdz 2020. gadam bez sniega aprīļa vidus Lieldienas ir bijušas 8 no 13 gadījumiem, bet visbiezākā sniega tika novērota 2001. gadā, kad Lieldienu dienā (15. aprīlī) praktiski visā valstī izveidojās sniega sega, bet Kalnciemā tās biezums sasniedza pat 32 cm. Visstiprākās vēja brāzmas aprīļa 2. dekādes Lieldienās bija 2020. gadā, kad Mērsragā Pirmajās Lieldienās (12. aprīlī) tās sasniedza 23,4 m/s lielu ātrumu.

“Vēlās” Lieldienas

No 1991. gada līdz 2020. gadam 6 reizes Lieldienas bija pēc 20. aprīļa, starp tām 3 daļēji bija arī aprīļa 2. dekādē. Parasti “vēlās” Lieldienas ir vissiltākās (vidējā gaisa temperatūra Latvijā normas periodā bija +10,4 °C). Līdz ar to nav pārsteigums, ka “vēlajās” Lieldienās ir novērots aplūkotā laika perioda Lieldienu maksimālās gaisa temperatūras rekords – 2000. gada Otrajās Lieldienās (24. aprīlī) Rīgā gaisa temperatūra sasniedza pat +27,9 °C. Savukārt viszemākā gaisa temperatūra -3,5 °C 2003. gada Pirmajās Lieldienās (20. aprīlī) tika novērota Mērsragā. Aprīļa 3. dekādes Lieldienas lielākoties ir arī sausākās – vidējais nokrišņu daudzums Latvijā šādās Lieldienās ir 0,3 mm. Vienreiz “vēlās” Lieldienas ir pavadītas bez nokrišņiem visā valstī (2014. gadā), turpretī vislielākais Lieldienu brīvdienu kopējais nokrišņu daudzums (5,7 mm) “vēlajās” Lieldienās bija 2003. gadā Atašienē un Zīlānos. Visas 6 “vēlās” Lieldienas normas periodā ir pavadītas bez sniega, bet visstiprākās vēja brāzmas šādās Lieldienās (16,3 m/s) bija 2014. gada Lielajā Piektdienā (18. aprīlī) Dobelē.