KLIMATA PORTĀLS

Vai Jāņos parasti tiešām līst "kā pa Jāņiem"?

Jāņi ir svētki, kurus visbiežāk atzīmē ārpus telpām, tāpēc jau no senatnes cilvēkus ir interesējuši laika apstākļi šajās dienās. Tautā iegājies teiciens “līst kā pa Jāņiem,” ko attiecina uz stiprām lietavām. Tomēr, vai tiešām Jāņiem ir ierastas stipras lietavas?

Aplūkojot vēsturiskos datus no 1966. gada par nokrišņiem Jāņu naktī, varam secināt, ka, lai gan gandrīz katru gadu vismaz kādā Latvijas reģionā Jāņu naktī sagaidām lietu, nokrišņu varbūtība pa reģioniem ir no 20% līdz 45%. Kopumā vidēji Latvijā iespējamība Jāņu naktī sagaidīt nokrišņus ir 31%. No pēdējām 55 Jāņu naktīm 11 tika pavadītas bez nokrišņiem visā Latvijā, tostarp pēdējās divas Jāņu naktis 2019. un 2020. gadā. Savukārt nokrišņiem bagātākā Jāņu nakts kopš 1966. gada bija 1997. gadā, kad vidēji Latvijā nokrišņu daudzums bija 12,2 mm, bet Rēzeknē nolija 48,4 mm.

Vēsturiskās nokrišņu daudzuma varbūtības Jāņu naktī (1966.-2020. gads), %

Jāņu diena ierasti ir mitrāka par Jāņu nakti, jo nokrišņu varbūtība Jāņu dienā ir no 25% Pāvilostā līdz 53% Skrīveros, bet vidēji Latvijā 39%. Arī vislielākais nokrišņu daudzums pēdējos 55 gados Jāņu dienā bija lielāks nekā Jāņu naktī: 61,7 mm 1990. gadā Mērsragā. Savukārt bez nokrišņiem pavadītas tikpat Jāņu dienas cik naktis – 11.

Vēsturiskās nokrišņu daudzuma varbūtības Jāņu dienā (1966.-2020. gads), %

Ne tikai nokrišņu daudzums, bet arī gaisa temperatūra ietekmē Jāņu svinēšanu. Vidējā diennakts temperatūra pēdējos 30 gados (1991.-2020. gads) Latvijā 23. un 24. jūnijā ir +15,3 °C. Jāņu naktī gaisa temperatūra vidēji Latvijā pazeminās līdz +11,2 °C. Vissiltākās Jāņu naktis ierasti ir Rīgā, kur minimālā gaisa temperatūra ir vidēji +12,7 °C, bet vēsākās ir Stendē, kur Jāņu naktīs gaisa temperatūra pazeminās līdz vidēji +10,2 °C.

Jāņu nakts vidējā minimālā gaisa temperatūra (1991.-2020. gads), °C

Kopš 1961. gada visvēsākā Jāņu nakts bija 1992. gadā, kad vidēji Latvijā zemākā gaisa temperatūra bija +3,1 °C, bet Zosēnos gaisa temperatūra pazeminājās līdz pat +0,7 °C, kas ir arī nacionālais 24. jūnija minimālās gaisa temperatūras rekords. Savukārt siltākā Jāņu nakts bija 2013. gadā, kad Rīgā bija tropiskā nakts, gaisa temperatūrai nepazeminoties zem +20,5 °C, bet vidēji Latvijā minimālā gaisa temperatūra bija +16,9 °C.

Gaisa temperatūrā 23. un 24. jūnijā Latvijā 1991.-2020. gadu periodā paaugstinās līdz vidēji +19,7 °C. Viskarstākās Līgo un Jāņu dienas bija 2016. gadā, kad vidēji Latvijā maksimālā gaisa temperatūra šajās dienās bija +26,8 °C, bet visaugstākā 23. un 24. jūnija gaisa temperatūra +31,8 °C tika novērota Daugavpilī 1964. gada Līgo dienā. Savukārt visvēsākās Jāņu un Līgo dienas bija 1994. gadā, kad dienās gaiss iesila līdz vidēji +13,4 °C, Saldū gaisa temperatūrai sasniedzot vien +10,6 °C. Vēl nepatīkamākus 1994. gada Jāņus padarīja ievērojamais nokrišņu daudzums un stiprais vējš, kas Latvijā brāzmās sasniedza 17-23 m/s.

Klimata pārmaiņas ir ietekmējušas arī laikapstākļus Jāņos. Salīdzinot pēdējos 30 gadus (1991.-2020. gads) ar pirmajiem 30 analizētajiem gadiem (1966.-1995. gads), varam secināt, ka mūsdienās Jāņu naktī un dienā ir biežāk sagaidāmi nokrišņi. Ja 1966.-1995. gadu periodā Jāņu naktī vidēji Latvijā bija 21% varbūtība sagaidīt nokrišņus, tad 1991.-2020. gadu periodā jau 42% varbūtība, jeb pēdējos 30 gados ir bijušas 2 reizes vairāk Jāņu nakšu ar nokrišņiem. Jāņu dienā nokrišņu varbūtības vidēji Latvijā ir pieaugušas no 32% līdz 48%.

Arī gaisa temperatūra ir mainījusies. Salīdzinot pēdējos 30 gadus (1991.-2020. gads) ar klimatiskās references (1961.-1990. gads) periodu, varam secināt, ka Jāņu naktis ir palikušas par 1 °C siltākas – klimatiskās references periodā Jāņu nakts minimālā gaisa temperatūra vidēji Latvijā bija +10,2 °C, bet pēdējos 30 gados tā ir vidēji +11,2 °C. Ja naktis ir palikušas siltākas, tad dienas tieši pretēji – vēsākas. Maksimālā gaisa temperatūra Līgo un Jāņu dienās mūsdienās vidēji Latvijā ir +19,7 °C, bet 1961.-1990. gadu periodā gaiss šajās dienās iesila līdz vidēji +20,6 °C. Kopumā 23. un 24. jūnija vidējai gaisa temperatūrai Latvijā pēdējos 60 gados pazeminoties par 0,2 °C (no +15,5 °C klimatiskās references periodā līdz +15,3 °C pēdējos 30 gados).

(Materiāls sagatavots 2021. gadā, izmantojot ilggadīgos datus līdz 2020. gadam ieskaitot.)